puto

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /ˈputoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: pu·tō — morphologica: put-o

Verbum transitivum[+/-]

put|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. Purum facere
  2. (Hortorum cultura) falsa, superflua, infructifera in arboribus, fructibus et quacumque alia re, a veris et fertilibus purgare et resecare.[1]
  3. (Fig.) attente considerare
  4. (Fig.) aestimare, existimare

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
put- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. putō putem   putābam putārem putābō  
II. sing. putās putēs putā! putābās putārēs putābis putātō!
III. sing. putat putet   putābat putāret putābit putātō!
I. plur. putāmus putēmus   putābāmus putārēmus putābimus  
II. plur. putātis putētis putāte! putābātis putārētis putābitis putātōte!
III. plur. putant putent   putābant putārent putābunt putantō!
Thema Vox passiva
put- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. putor puter   putābar putārer putābor  
II. sing. putāris putēris putāre! putābāris putārēris putāberis putātor!
III. sing. putātur putētur   putābātur putārētur putābitur putātor!
I. plur. putāmur putēmur   putābāmur putārēmur putābimur  
II. plur. putāminī putēminī putāminī! putābāminī putārēminī putābiminī —
III. plur. putantur putentur   putābantur putārentur putābuntur putantor!
Thema Vox activa
putāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. putāvī putāverim putāveram putāvissem putāverō
II. sing. putāvistī putāveris putāverās putāvissēs putāveris
III. sing. putāvit putāverit putāverat putāvisset putāverit
I. plur. putāvimus putāverimus putāverāmus putāvissēmus putāverimus
II. plur. putāvistis putāveritis putāverātis putāvissētis putāveritis
III. plur. putāvērunt putāverint putāverant putāvissent putāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa 		putāre putāvisse putātūrum,
-am, -um esse 		putāns   putātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva 		putārī putātum,
-am, -um esse 		putātum īrī   putātus,
-a, -um 		 
Gerundium Gerundivum Supinum
putandī putandus, -a, -um putātum putātū

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

  1. mundō, mundāre
  2. pūrgō, pūrgāre
  3. cōgitō, cōgitāre
  4. reor, rērī

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Fontes

  1. ↑ 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 980 — “PŬTO, as, āvi, ātum, are, a. 1.”
  2. ↑ Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II, p. 954 — “pŭto, āvi, ātum, 1. v. a.”
  3. ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — puto, āvī, ātum, āre (putus) (tom. 2, p. 2100)
  4. ↑ Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — putare
  5. ↑ Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — puto
Receptum de "https://la.wiktionary.org/w/index.php?title=puto&oldid=202460"