demonstro

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

LUCEM DEMONSTRAT UMBRA

dēmōnstrō[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /deːˈmoːnstroː/(classice)
Syllabificatio phonetica: dē·mōns·trō — morphologica: de-monstr-o

Notatio[+/-]

← Latine: dē- + mōnstrō (mōnstrāre)

Verbum transitivum[+/-]

dēmōnstr|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. Aperte monstrare, quod digito fit, ostendere

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
dēmōnstr- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. dēmōnstrō dēmōnstrem   dēmōnstrābam dēmōnstrārem dēmōnstrābō  
II. sing. dēmōnstrās dēmōnstrēs dēmōnstrā! dēmōnstrābās dēmōnstrārēs dēmōnstrābis dēmōnstrātō!
III. sing. dēmōnstrat dēmōnstret   dēmōnstrābat dēmōnstrāret dēmōnstrābit dēmōnstrātō!
I. plur. dēmōnstrāmus dēmōnstrēmus   dēmōnstrābāmus dēmōnstrārēmus dēmōnstrābimus  
II. plur. dēmōnstrātis dēmōnstrētis dēmōnstrāte! dēmōnstrābātis dēmōnstrārētis dēmōnstrābitis dēmōnstrātōte!
III. plur. dēmōnstrant dēmōnstrent   dēmōnstrābant dēmōnstrārent dēmōnstrābunt dēmōnstrantō!
Thema Vox passiva
dēmōnstr- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. dēmōnstror dēmōnstrer   dēmōnstrābar dēmōnstrārer dēmōnstrābor  
II. sing. dēmōnstrāris dēmōnstrēris dēmōnstrāre! dēmōnstrābāris dēmōnstrārēris dēmōnstrāberis dēmōnstrātor!
III. sing. dēmōnstrātur dēmōnstrētur   dēmōnstrābātur dēmōnstrārētur dēmōnstrābitur dēmōnstrātor!
I. plur. dēmōnstrāmur dēmōnstrēmur   dēmōnstrābāmur dēmōnstrārēmur dēmōnstrābimur  
II. plur. dēmōnstrāminī dēmōnstrēminī dēmōnstrāminī! dēmōnstrābāminī dēmōnstrārēminī dēmōnstrābiminī —
III. plur. dēmōnstrantur dēmōnstrentur   dēmōnstrābantur dēmōnstrārentur dēmōnstrābuntur dēmōnstrantor!
Thema Vox activa
dēmōnstrāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. dēmōnstrāvī dēmōnstrāverim dēmōnstrāveram dēmōnstrāvissem dēmōnstrāverō
II. sing. dēmōnstrāvistī dēmōnstrāveris dēmōnstrāverās dēmōnstrāvissēs dēmōnstrāveris
III. sing. dēmōnstrāvit dēmōnstrāverit dēmōnstrāverat dēmōnstrāvisset dēmōnstrāverit
I. plur. dēmōnstrāvimus dēmōnstrāverimus dēmōnstrāverāmus dēmōnstrāvissēmus dēmōnstrāverimus
II. plur. dēmōnstrāvistis dēmōnstrāveritis dēmōnstrāverātis dēmōnstrāvissētis dēmōnstrāveritis
III. plur. dēmōnstrāvērunt
dēmōnstrāvēre 		dēmōnstrāverint dēmōnstrāverant dēmōnstrāvissent dēmōnstrāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa 		dēmōnstrāre dēmōnstrāvisse
dēmōnstrāsse 		dēmōnstrātūrum,
-am, -um esse 		dēmōnstrāns   dēmōnstrātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva 		dēmōnstrārī dēmōnstrātum,
-am, -um esse 		dēmōnstrātum īrī   dēmōnstrātus,
-a, -um 		 
Gerundium Gerundivum Supinum
dēmōnstrandī dēmōnstrandus, -a, -um dēmōnstrātum dēmōnstrātū

Dictiones collatae[+/-]

Composita

Collocationes

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Aperte monstrare, quod digito fit, ostenderedilatare ▼
Aperte monstrare, quod digito fit, ostenderecollabi ▲

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg demonstro dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Lusitane[+/-]

demonstro[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
demonstro prima singularis praesens activa indicativus demonstrar
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: [dɨˈmõʃtɾu](Lusitane)
Syllabificatio phonetica: de·mons·tro — morphologica: de-monstr-o

Fontes

  1. ↑ Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 60 — “DĒMONSTRO, as, āvi, ātum, are, a. 1. (de et monstro)”
  2. ↑ Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 771 — “dē-monstro, āvi, ātum, 1. v. a.”
  3. ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — dē-mōnstro, āvī, ātum, āre (tom. 1, p. 2034)
  4. ↑ Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — demonstrare
  5. ↑ Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — demonstro
Receptum de "https://la.wiktionary.org/w/index.php?title=demonstro&oldid=208892"