dubito

Latine

Verbum transitivum

dŭbĭt|ō, -āre, -āvī, -ātum

1. non prorsus credere, fortasse falsum esse credere

Coniugatio

Radix praesens dŭbĭt-
Praesens indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtō	dŭbĭtāmus		I.	dŭbĭtor	dŭbĭtāmur
II.	dŭbĭtās	dŭbĭtātis		II.	dŭbĭtāris	dŭbĭtāminī
III.	dŭbĭtat	dŭbĭtant		III.	dŭbĭtātur	dŭbĭtantur
Imperativus
act.	dŭbĭtā	dŭbĭtāte		pass.	dŭbĭtāre	dŭbĭtāminī
Imperativus futurus
II.	dŭbĭtātō	dŭbĭtātōte		II.	dŭbĭtātor	—
III.	dŭbĭtātō	dŭbĭtantō		III.	dŭbĭtātor	dŭbĭtantor
Praesens subiunctivum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtem	dŭbĭtēmus		I.	dŭbĭter	dŭbĭtēmur
II.	dŭbĭtēs	dŭbĭtētis		II.	dŭbĭtēris	dŭbĭtēminī
III.	dŭbĭtet	dŭbĭtent		III.	dŭbĭtētur	dŭbĭtentur
Imperfectum indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtābam	dŭbĭtābāmus		I.	dŭbĭtābar	dŭbĭtābāmur
II.	dŭbĭtābās	dŭbĭtābātis		II.	dŭbĭtābāris	dŭbĭtābāminī
III.	dŭbĭtābat	dŭbĭtābant		III.	dŭbĭtābātur	dŭbĭtābantur
Imperfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtārem	dŭbĭtārēmus		I.	dŭbĭtārer	dŭbĭtārēmur
II.	dŭbĭtārēs	dŭbĭtārētis		II.	dŭbĭtārēris	dŭbĭtārēminī
III.	dŭbĭtāret	dŭbĭtārent		III.	dŭbĭtārētur	dŭbĭtārentur
Futurum indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtābō	dŭbĭtābimus		I.	dŭbĭtābor	dŭbĭtābimur
II.	dŭbĭtābis	dŭbĭtābitis		II.	dŭbĭtāberis	dŭbĭtābiminī
III.	dŭbĭtābit	dŭbĭtābunt		III.	dŭbĭtābitur	dŭbĭtābuntur

Radix perfecta dŭbĭtāv-
Perfectum indicativum
act.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtāvī	dŭbĭtāvimus
II.	dŭbĭtāvistī	dŭbĭtāvistis
III.	dŭbĭtāvit	dŭbĭtāvērunt
Perfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtāverim	dŭbĭtāverīmus
II.	dŭbĭtāverīs	dŭbĭtāverītis
III.	dŭbĭtāverit	dŭbĭtāverint
Plusquam perfectum indicativum
act.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtāveram	dŭbĭtāverāmus
II.	dŭbĭtāverās	dŭbĭtāverātis
III.	dŭbĭtāverat	dŭbĭtāverant
Plusquam perfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtāvissem	dŭbĭtāvissēmus
II.	dŭbĭtāvissēs	dŭbĭtāvissētis
III.	dŭbĭtāvisset	dŭbĭtāvissent
Futurum perfectum
act.	sing.	plur.
I.	dŭbĭtāverō	dŭbĭtāverimus
II.	dŭbĭtāveris	dŭbĭtāveritis
III.	dŭbĭtāverit	dŭbĭtāverint

Infinitivi act. pass. praes. dŭbĭtāre dŭbĭtārī perf. dŭbĭtāvisse

Participia praes. dŭbĭtāns, -antis perf. dŭbĭtātus, -a, -um fut. dŭbĭtātūrus, -a, -um

Gerundia et supina subst. dŭbĭtandum, -ī adiect. dŭbĭtandus, -a, -um supina dŭbĭtātum, dŭbĭtātū

Usus

Exempla

• Thomas Morus, w:Utopia (liber), cum accusativo cum infinitivo: Putet me hunc libellum post annum fere ad te mittere, quem te non dubito intra sesquimensem expactasse.