probo
Jump to navigation
Jump to search
Latine[+/-]
Notatio[+/-]
- ← probus
Verbum transitivum[+/-]
prŏb|ō, -āre, -āvī, -ātum
- Cernere num aliquem aliquidve bonum sit.
- Dicere aliquem aliquidve bonum esse.
Coniugatio[+/-]
Verbum finitum
Thema | Vox activa | ||||
---|---|---|---|---|---|
probāv- | Tempus perfectum | plusquam perfectum | futurum exactum | ||
Persona | indicativ. | coniunct. | indicativ. | coniunct. | |
I. sing. | probāvī | probāverim | probāveram | probāvissem | probāverō |
II. sing. | probāvistī | probāveris | probāverās | probāvissēs | probāveris |
III. sing. | probāvit | probāverit | probāverat | probāvisset | probāverit |
I. plur. | probāvimus | probāverimus | probāverāmus | probāvissēmus | probāverimus |
II. plur. | probāvistis | probāveritis | probāverātis | probāvissētis | probāveritis |
III. plur. | probāvērunt | probāverint | probāverant | probāvissent | probāverint |
Verbum infinitum
Modus | infinitivus | participium | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Tempus | praesens | perfectum | futurum | praesens | perfectum | futurum |
Vox activa |
probāre | probāvisse | probātūrum, -am, -um esse |
probāns | probātūrus, -a, -um | |
Vox passiva |
probārī | probātum, -am, -um esse |
probātum īrī | probātus, -a, -um |
||
Gerundium | Gerundivum | Supinum | ||||
probandī | probandus, -a, -um | probātum | probātū |
Dictiones derivatae[+/-]
Translationes[+/-]
|
|
Formae affines[+/-]
![]() |
probo etiam dictio est in aliis linguis: |