pareo

E Victionario
Salire ad: navigationem, quaerere

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svg API: /ˈpaːreoː/ (classice)
Syllabificatio phonetica: pā·re·ō — morphologica: par-eo

Verbum transitivum[+/-]

pār|eō, -ēre, -uī, -itum

  1. Se ostendere, apparere.[1]
  2. Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse.[1]

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
pār- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. pāreō pāream   pārēbam pārērem pārēbō  
II. sing. pārēs pāreās pārē! pārēbās pārērēs pārēbis pārētō!
III. sing. pāret pāreat   pārēbat pārēret pārēbit pārētō!
I. plur. pārēmus pāreāmus   pārēbāmus pārērēmus pārēbimus  
II. plur. pārētis pāreātis pārēte! pārēbātis pārērētis pārēbitis pārētōte!
III. plur. pārent pāreant   pārēbant pārērent pārēbunt pārentō!­
Thema Vox passiva
pār- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
III. sing. pārētur pāreātur   pārēbātur pārērētur pārēbitur
Thema Vox activa
pāru- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. pāruī pāruerim pārueram pāruissem pāruerō
II. sing. pāruistī pārueris pāruerās pāruissēs pārueris
III. sing. pāruit pāruerit pāruerat pāruisset pāruerit
I. plur. pāruimus pāruerimus pāruerāmus pāruissēmus pāruerimus
II. plur. pāruistis pārueritis pāruerātis pāruissētis pārueritis
III. plur. pāruērunt pāruerint pāruerant pāruissent pāruerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
pārēre pāruisse pāritūrum,
-am, -um esse
pārēns   pāritūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
pārērī pāritum,
-am, -um esse
pāritum īrī   pāritus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
pārendī pārendus, -a, -um pāritum pāritū

Dictiones derivatae[+/-]

Composita

Translationes[+/-]

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg pareo dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Hispanice[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
pareo prima singularis praesens activa indicativus parear

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 571 — “PĀRĔO, es, ŭi, ĭtum, ere, n. 2.”