finio

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /ˈfiːnioː/(classice)
Syllabificatio phonetica: fī·ni·ō — morphologica: fin-io

Notatio[+/-]

Latine: fīnis

Verbum temporale[+/-]

fīn|iō, -īre, -īvī, -ītum

  1. (Intrans.), p.class. mori.
  2. (Trans.) locorum fines vel terminos designare. [1]
  3. Finem imponere.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
fīn- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. fīniō fīniam   fīniēbam fīnīrem fīniam  
II. sing. fīnīs fīniās fīnī! fīniēbās fīnīrēs fīniet fīnītō!
III. sing. fīnit fīniat   fīniēbat fīnīret fīniet fīnītō!
I. plur. fīnīmus fīniāmus   fīniēbāmus fīnīrēmus fīniēmus  
II. plur. fīnītis fīniātis fīnīte! fīniēbātis fīnīrētis fīniētis fīnītōte!
III. plur. fīniunt fīniant   fīniēbant fīnīrent fīnient fīniuntō!
Thema Vox passiva
fīn- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. fīnior fīniar   fīniēbar fīnīrer fīniar  
II. sing. fīnīris fīniāris fīnīre! fīniēbāris fīnīrēris fīniēris fīnītor!
III. sing. fīnītur fīniātur   fīniēbātur fīnīrētur fīniētur fīnītor!
I. plur. fīnīmur fīniāmur   fīniēbāmur fīnīrēmur fīniēmur  
II. plur. fīnīminī fīniāminī fīnīminī! fīniēbāminī fīnīrēminī fīniēminī
III. plur. fīniuntur fīniantur   fīniēbantur fīnīrentur fīnientur fīniuntor!
Thema Vox activa
fīnīv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. fīnīvī fīnīverim fīnīveram fīnīvissem fīnīverō
II. sing. fīnīvistī fīnīveris fīnīverās fīnīvissēs fīnīveris
III. sing. fīnīvit fīnīverit fīnīverat fīnīvisset fīnīverit
I. plur. fīnīvimus fīnīverimus fīnīverāmus fīnīvissēmus fīnīverimus
II. plur. fīnīvistis fīnīveritis fīnīverātis fīnīvissētis fīnīveritis
III. plur. fīnīvērunt fīnīverint fīnīverant fīnīvissent fīnīverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
fīnīre fīnīvisse fīnītūrum,
-am, -um esse
fīniēns   fīnītūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
fīnīrī fīnītum,
-am, -um esse
fīnītum īrī   fīnītus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
fīniendī fīniendus, -a, -um fīnītum fīnītū

Dictiones collatae[+/-]

Dictiones derivatae[+/-]

Composita

Translationes[+/-]

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 484 — “FĪNĬO, is, īvi vel ĭi, ītum, ire, a. 4.”