educo

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

ēducō (ēducāre)[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /ˈeːducoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ē·du·cō — morphologica: e-duc-o

Verbum transitivum[+/-]

ēduc|ō, -āre, -āvī, -ātum

  1. √ Nutrire et nutriendo instituere, et usurpatur de pueris tum quod ad corpus, tum quod ad mentem attinet.[1]

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
ēduc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēducō ēducem   ēducābam ēducārem ēducābō  
II. sing. ēducās ēducēs ēducā! ēducābās ēducārēs ēducābis ēducātō!
III. sing. ēducat ēducet   ēducābat ēducāret ēducābit ēducātō!
I. plur. ēducāmus ēducēmus   ēducābāmus ēducārēmus ēducābimus  
II. plur. ēducātis ēducētis ēducāte! ēducābātis ēducārētis ēducābitis ēducātōte!
III. plur. ēducant ēducent   ēducābant ēducārent ēducābunt ēducantō!­
Thema Vox passiva
ēduc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēducor ēducer   ēducābar ēducārer ēducābor  
II. sing. ēducāris ēducēris ēducāre! ēducābāris ēducārēris ēducāberis ēducātor!
III. sing. ēducātur ēducētur   ēducābātur ēducārētur ēducābitur ēducātor!
I. plur. ēducāmur ēducēmur   ēducābāmur ēducārēmur ēducābimur  
II. plur. ēducāminī ēducēminī ēducāminī! ēducābāminī ēducārēminī ēducābiminī
III. plur. ēducantur ēducentur   ēducābantur ēducārentur ēducābuntur ēducantor!
Thema Vox activa
ēducāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. ēducāvī ēducāverim ēducāveram ēducāvissem ēducāverō
II. sing. ēducāvistī ēducāveris ēducāverās ēducāvissēs ēducāveris
III. sing. ēducāvit ēducāverit ēducāverat ēducāvisset ēducāverit
I. plur. ēducāvimus ēducāverimus ēducāverāmus ēducāvissēmus ēducāverimus
II. plur. ēducāvistis ēducāveritis ēducāverātis ēducāvissētis ēducāveritis
III. plur. ēducāvērunt ēducāverint ēducāverant ēducāvissent ēducāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
ēducāre ēducāvisse ēducātūrum,
-am, -um esse
ēducāns   ēducātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
ēducārī ēducātum,
-am, -um esse
ēducātum īrī   ēducātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
ēducandī ēducandus, -a, -um ēducātum ēducātū

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

ēdūcō (ēdūcere)[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /eːˈduːcoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ē·dū·cō — morphologica: e-duc-o

Notatio[+/-]

ex + dūcō

Verbum transitivum[+/-]

ēdūc|ō, -ere, ēdūxī, ēductum

  1. √ Extra ducere, extrahere.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
ēdūc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēdūcō ēdūcam   ēdūcēbam ēdūcerem ēdūcam  
II. sing. ēdūcis ēdūcās ēdūc! ēdūcēbās ēdūcerēs ēdūcēs ēdūcitō!
III. sing. ēdūcit ēdūcat   ēdūcēbat ēdūceret ēdūcet ēdūcitō!
I. plur. ēdūcimus ēdūcāmus   ēdūcēbāmus ēdūcerēmus ēdūcēmus  
II. plur. ēdūcitis ēdūcātis ēdūcite! ēdūcēbātis ēdūcerētis ēdūcētis ēdūcitōte!
III. plur. ēdūcunt ēdūcant   ēdūcēbant ēdūcerent ēdūcent ēdūcuntō!­
Thema Vox passiva
ēdūc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēdūcor ēdūcar   ēdūcēbar ēdūcerer ēdūcar  
II. sing. ēdūceris ēdūcāris ēdūcere! ēdūcēbāris ēdūcerēris ēdūcēris ēdūcitor!
III. sing. ēdūcitur ēdūcātur   ēdūcēbātur ēdūcerētur ēdūcētur ēdūcitor!
I. plur. ēdūcimur ēdūcāmur   ēdūcēbāmur ēdūcerēmur ēdūcēmur  
II. plur. ēdūciminī ēdūcāminī ēdūciminī! ēdūcēbāminī ēdūcerēminī ēdūcēminī
III. plur. ēdūcuntur ēdūcantur   ēdūcēbantur ēdūcerentur ēdūcentur ēdūcuntor!
Thema Vox activa
ēdūx- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. ēdūxī ēdūxerim ēdūxeram ēdūxissem ēdūxerō
II. sing. ēdūxistī ēdūxeris ēdūxerās ēdūxissēs ēdūxeris
III. sing. ēdūxit ēdūxerit ēdūxerat ēdūxisset ēdūxerit
I. plur. ēdūximus ēdūxerimus ēdūxerāmus ēdūxissēmus ēdūxerimus
II. plur. ēdūxistis ēdūxeritis ēdūxerātis ēdūxissētis ēdūxeritis
III. plur. ēdūxērunt ēdūxerint ēdūxerant ēdūxissent ēdūxerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
ēdūcere ēdūxisse ēductūrum,
-am, -um esse
ēdūcēns   ēductūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
ēdūcī ēductum,
-am, -um esse
ēductum īrī   ēductus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
ēdūcendī ēdūcendus, -a, -um ēductum ēductū

Dictiones collatae[+/-]

Composita
Antonyma · contraria

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 228 — “ĒDŬCO, as, āvi, ātum, a. 1.”