educo

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /ˈeːducoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·du·cō — morphologica: e-duc-o

Verbum transitivum

ēduc|ō, -āre, -āvī, -ātum

1. √ Nutrire et nutriendo instituere, et usurpatur de pueris tum quod ad corpus, tum quod ad mentem attinet.

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
ēduc-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēducō	ēducem		ēducābam	ēducārem	ēducābō
II. sing.	ēducās	ēducēs	ēducā!	ēducābās	ēducārēs	ēducābis	ēducātō!
III. sing.	ēducat	ēducet		ēducābat	ēducāret	ēducābit	ēducātō!
I. plur.	ēducāmus	ēducēmus		ēducābāmus	ēducārēmus	ēducābimus
II. plur.	ēducātis	ēducētis	ēducāte!	ēducābātis	ēducārētis	ēducābitis	ēducātōte!
III. plur.	ēducant	ēducent		ēducābant	ēducārent	ēducābunt	ēducantō!
Thema	Vox passiva
ēduc-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēducor	ēducer		ēducābar	ēducārer	ēducābor
II. sing.	ēducāris	ēducēris	ēducāre!	ēducābāris	ēducārēris	ēducāberis	ēducātor!
III. sing.	ēducātur	ēducētur		ēducābātur	ēducārētur	ēducābitur	ēducātor!
I. plur.	ēducāmur	ēducēmur		ēducābāmur	ēducārēmur	ēducābimur
II. plur.	ēducāminī	ēducēminī	ēducāminī!	ēducābāminī	ēducārēminī	ēducābiminī	—
III. plur.	ēducantur	ēducentur		ēducābantur	ēducārentur	ēducābuntur	ēducantor!

Thema	Vox activa
ēducāv-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	ēducāvī	ēducāverim	ēducāveram	ēducāvissem	ēducāverō
II. sing.	ēducāvistī	ēducāveris	ēducāverās	ēducāvissēs	ēducāveris
III. sing.	ēducāvit	ēducāverit	ēducāverat	ēducāvisset	ēducāverit
I. plur.	ēducāvimus	ēducāverimus	ēducāverāmus	ēducāvissēmus	ēducāverimus
II. plur.	ēducāvistis	ēducāveritis	ēducāverātis	ēducāvissētis	ēducāveritis
III. plur.	ēducāvērunt	ēducāverint	ēducāverant	ēducāvissent	ēducāverint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	ēducāre	ēducāvisse	ēducātūrum, -am, -um esse	ēducāns		ēducātūrus, -a, -um­
Vox passiva	ēducārī	ēducātum, -am, -um esse	ēducātum īrī		ēducātus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
ēducandī		ēducandus, -a, -um			ēducātum	ēducātū

Dictiones derivatae

• Edūca
• ēducātiō
• ēducātor, ēducātrīx
• ēducātus, ēducātūs
• ēductor

Translationes

Nutrire et nutriendo instituere

• Anglice: bring up (en), educate (en)
• Esperantice: eduki (eo)

• Germanice: aufziehen (de), erziehen (de)

Appellatio pronuntiatusque

API: /eːˈduːcoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·dū·cō — morphologica: e-duc-o

Notatio

← ex + dūcō

Verbum transitivum

ēdūc|ō, -ere, ēdūxī, ēductum

1. √ Extra ducere, extrahere.

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
ēdūc-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēdūcō	ēdūcam		ēdūcēbam	ēdūcerem	ēdūcam
II. sing.	ēdūcis	ēdūcās	ēdūc!	ēdūcēbās	ēdūcerēs	ēdūcēs	ēdūcitō!
III. sing.	ēdūcit	ēdūcat		ēdūcēbat	ēdūceret	ēdūcet	ēdūcitō!
I. plur.	ēdūcimus	ēdūcāmus		ēdūcēbāmus	ēdūcerēmus	ēdūcēmus
II. plur.	ēdūcitis	ēdūcātis	ēdūcite!	ēdūcēbātis	ēdūcerētis	ēdūcētis	ēdūcitōte!
III. plur.	ēdūcunt	ēdūcant		ēdūcēbant	ēdūcerent	ēdūcent	ēdūcuntō!
Thema	Vox passiva
ēdūc-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēdūcor	ēdūcar		ēdūcēbar	ēdūcerer	ēdūcar
II. sing.	ēdūceris	ēdūcāris	ēdūcere!	ēdūcēbāris	ēdūcerēris	ēdūcēris	ēdūcitor!
III. sing.	ēdūcitur	ēdūcātur		ēdūcēbātur	ēdūcerētur	ēdūcētur	ēdūcitor!
I. plur.	ēdūcimur	ēdūcāmur		ēdūcēbāmur	ēdūcerēmur	ēdūcēmur
II. plur.	ēdūciminī	ēdūcāminī	ēdūciminī!	ēdūcēbāminī	ēdūcerēminī	ēdūcēminī	—
III. plur.	ēdūcuntur	ēdūcantur		ēdūcēbantur	ēdūcerentur	ēdūcentur	ēdūcuntor!

Thema	Vox activa
ēdūx-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	ēdūxī	ēdūxerim	ēdūxeram	ēdūxissem	ēdūxerō
II. sing.	ēdūxistī	ēdūxeris	ēdūxerās	ēdūxissēs	ēdūxeris
III. sing.	ēdūxit	ēdūxerit	ēdūxerat	ēdūxisset	ēdūxerit
I. plur.	ēdūximus	ēdūxerimus	ēdūxerāmus	ēdūxissēmus	ēdūxerimus
II. plur.	ēdūxistis	ēdūxeritis	ēdūxerātis	ēdūxissētis	ēdūxeritis
III. plur.	ēdūxērunt	ēdūxerint	ēdūxerant	ēdūxissent	ēdūxerint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	ēdūcere	ēdūxisse	ēductūrum, -am, -um esse	ēdūcēns		ēductūrus, -a, -um­
Vox passiva	ēdūcī	ēductum, -am, -um esse	ēductum īrī		ēductus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
ēdūcendī		ēdūcendus, -a, -um			ēductum	ēductū

Dictiones collatae

• dūcō, dūcere

Composita

• abdūcō, abdūcere
• addūcō, addūcere
• cirumdūcō, circumdūcere
• condūcō, condūcere
• dēdūcō, dēdūcere
• dīdūcō, dīdūcere
• intrōdūcō, intrōdūcere
• obdūcō, obdūcere
• perdūcō, perdūcere
• praedūcō, praedūcere
• prōdūcō, prōdūcere
• redūcō, redūcere
• sēdūcō, sēdūcere
• subdūcō, subdūcere
• subterdūcō, subterdūcere
• superdūcō, superdūcere
• trādūcō, trādūcere, trānsdūcō

Antonyma · contraria

• indūcō, indūcere

Dictiones derivatae

• ēductiō

Translationes

Extra ducere

• Anglice: draw (en)

• Germanice: herausziehen (de), ziehen (de)