derideo

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /deːˈriːde.oː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·rī·de·ō — morphologica: de-rid-eo

Notatio

← Latine: dē- et rīdeō (rīdēre)

Verbum transitivum

dērīd|ĕō, -ēre, dērīsī, dērīsum

1. Valde ridere, cum contemptu ridere.

Coniugatio

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
dērīd-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	dērīdeō	dērīdeam		dērīdēbam	dērīdērem	dērīdēbō
II. sing.	dērīdēs	dērīdeās	dērīdē!	dērīdēbās	dērīdērēs	dērīdēbis	dērīdētō!
III. sing.	dērīdet	dērīdeat		dērīdēbat	dērīdēret	dērīdēbit	dērīdētō!
I. plur.	dērīdēmus	dērīdeāmus		dērīdēbāmus	dērīdērēmus	dērīdēbimus
II. plur.	dērīdētis	dērīdeātis	dērīdēte!	dērīdēbātis	dērīdērētis	dērīdēbitis	dērīdētōte!
III. plur.	dērīdent	dērīdeant		dērīdēbant	dērīdērent	dērīdēbunt	dērīdentō!
Thema	Vox passiva
dērīd-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	dērīdeor	dērīdear		dērīdēbar	dērīdērer	dērīdēbor
II. sing.	dērīdēris	dērīdeāris	dērīdēre!	dērīdēbāris	dērīdērēris	dērīdēberis	dērīdētor!
III. sing.	dērīdētur	dērīdeātur		dērīdēbātur	dērīdērētur	dērīdēbitur	dērīdētor!
I. plur.	dērīdēmur	dērīdeāmur		dērīdēbāmur	dērīdērēmur	dērīdēbimur
II. plur.	dērīdēminī	dērīdeāminī	dērīdēminī!	dērīdēbāminī	dērīdērēminī	dērīdēbiminī	—
III. plur.	dērīdentur	dērīdeantur		dērīdēbantur	dērīdērentur	dērīdēbuntur	dērīdentor!

Thema	Vox activa
dērīs-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	dērīsī	dērīserim	dērīseram	dērīsissem	dērīserō
II. sing.	dērīsistī	dērīseris	dērīserās	dērīsissēs	dērīseris
III. sing.	dērīsit	dērīserit	dērīserat	dērīsisset	dērīserit
I. plur.	dērīsimus	dērīserimus	dērīserāmus	dērīsissēmus	dērīserimus
II. plur.	dērīsistis	dērīseritis	dērīserātis	dērīsissētis	dērīseritis
III. plur.	dērīsērunt	dērīserint	dērīserant	dērīsissent	dērīserint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	dērīdēre	dērīsisse	dērīsūrum, -am, -um esse	dērīdēns		dērīsūrus, -a, -um­
Vox passiva	dērīdērī	dērīsum, -am, -um esse	dērīsum īrī		dērīsus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
dērīdendī		dērīdendus, -a, -um			dērīsum	dērīsū

Dictiones collatae

• rīdeō, rīdēre

Composita

• arrīdeō, arrīdēre
• corrīdeō, corrīdēre
• irrīdeō, irrīdēre
• subrīdeō, subrīdēre
• superrīdeō, superrīdēre

Dictiones derivatae

• dērīdiculus
• dērīdiculum
• dērīsiō
• dērīsor
• dērīsus, dērīsūs
• dērīsus, dērīsissimus

Translationes

Valde ridere, cum contemptu ridere	dilatare ▼

Valde ridere, cum contemptu ridere	collabi ▲

Anglice: outlaugh (en), mock (en), make fun of (en) Germanice: auslachen (de), verlachen (de), verspotten (de)

Loci

Seneca maior -53…+39

antiq.

class.

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

XIII

XIV

XV

XVI

XVII

XVIII

XIX

XX

XXI

Latinitas Romana

class.

• Memini Crispum quendam, anticum rhetorem, in illa controversia viri fortis, qui tertium filium retinet cum alter filius in tyrannicidio perdidisset oculos, alter in acie manus: Exsurgite nunc, viva cadavera, rogate pro patre. Sed quid ego meos derideo? alter quos roget non videt, alter quibus roget non habet. —Controversiae Senecae maioris