Jump to content

derideo

E Victionario

Latine[+/-]

Appellatio pronuntiatusque[+/-]

API: /deːˈriːde.oː/(classice)
Syllabificatio phonetica: dē·rī·de·ō — morphologica: de-rid-eo

Notatio[+/-]

← Latinedē- et rīdeō (rīdēre)

Verbum transitivum [+/-]

dērīd|ĕō, -ēre, dērīsī, dērīsum [1][2][3][4][5]

  1. Valde ridere, cum contemptu ridere.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
dērīd- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. dērīdeō dērīdeam   dērīdēbam dērīdērem dērīdēbō  
II. sing. dērīdēs dērīdeās dērīdē! dērīdēbās dērīdērēs dērīdēbis dērīdētō!
III. sing. dērīdet dērīdeat   dērīdēbat dērīdēret dērīdēbit dērīdētō!
I. plur. dērīdēmus dērīdeāmus   dērīdēbāmus dērīdērēmus dērīdēbimus  
II. plur. dērīdētis dērīdeātis dērīdēte! dērīdēbātis dērīdērētis dērīdēbitis dērīdētōte!
III. plur. dērīdent dērīdeant   dērīdēbant dērīdērent dērīdēbunt dērīdentō!
Thema Vox passiva
dērīd- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. dērīdeor dērīdear   dērīdēbar dērīdērer dērīdēbor  
II. sing. dērīdēris dērīdeāris dērīdēre! dērīdēbāris dērīdērēris dērīdēberis dērīdētor!
III. sing. dērīdētur dērīdeātur   dērīdēbātur dērīdērētur dērīdēbitur dērīdētor!
I. plur. dērīdēmur dērīdeāmur   dērīdēbāmur dērīdērēmur dērīdēbimur  
II. plur. dērīdēminī dērīdeāminī dērīdēminī! dērīdēbāminī dērīdērēminī dērīdēbiminī
III. plur. dērīdentur dērīdeantur   dērīdēbantur dērīdērentur dērīdēbuntur dērīdentor!
Thema Vox activa
dērīs- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. dērīsī dērīserim dērīseram dērīsissem dērīserō
II. sing. dērīsistī dērīseris dērīserās dērīsissēs dērīseris
III. sing. dērīsit dērīserit dērīserat dērīsisset dērīserit
I. plur. dērīsimus dērīserimus dērīserāmus dērīsissēmus dērīserimus
II. plur. dērīsistis dērīseritis dērīserātis dērīsissētis dērīseritis
III. plur. dērīsērunt dērīserint dērīserant dērīsissent dērīserint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
dērīdēre dērīsisse dērīsūrum,
-am, -um esse
dērīdēns   dērīsūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
dērīdērī dērīsum,
-am, -um esse
dērīsum īrī   dērīsus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
dērīdendī dērīdendus, -a, -um dērīsum dērīsū

Dictiones collatae[+/-]

Composita

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Valde ridere, cum contemptu rideredilatare ▼
Valde ridere, cum contemptu riderecollabi ▲

Loci[+/-]

Seneca maior
-53…+39
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas Romana

class.

  • Memini Crispum quendam, anticum rhetorem, in illa controversia viri fortis, qui tertium filium retinet cum alter filius in tyrannicidio perdidisset oculos, alter in acie manus: Exsurgite nunc, viva cadavera, rogate pro patre. Sed quid ego meos derideo? alter quos roget non videt, alter quibus roget non habet. —Controversiae Senecae maioris [6][7]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 79 — “DĒRĪDĔO, des, si, sum, dere, a. 2. (de et rideo)”
  2. 2.0 2.1 Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 788 — “dē-rīdĕo, si, sum, 2. v. a.”
  3. 3.0 3.1 Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — dē-rīdeo, rīsī, rīsum, ēre (tom. 1, p. 2070)
  4. 4.0 4.1 Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)deridere
  5. 5.0 5.1 Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)derideo
  6. 6.0 6.1 Lucius Annaeus Seneca Maior - Controversiae. (Universitas Turicensis): Liber septimus. Caput 4, p. 333 — derideo
  7. 7.0 7.1 Vicicitatio: derideo.