vetusto

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /weˈtustoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ve·tus·tō — morphologica: vetust-o

Verbum temporale[+/-]

vetust|ō, -āre, -ātum [1][2][3]

  1. (Trans.) vetustum facere
  2. (Intrans. deponentium more) vetustum fieri

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
vetust- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. vetustō vetustem   vetustābam vetustārem vetustābō  
II. sing. vetustās vetustēs vetustā! vetustābās vetustārēs vetustābis vetustātō!
III. sing. vetustat vetustet   vetustābat vetustāret vetustābit vetustātō!
I. plur. vetustāmus vetustēmus   vetustābāmus vetustārēmus vetustābimus  
II. plur. vetustātis vetustētis vetustāte! vetustābātis vetustārētis vetustābitis vetustātōte!
III. plur. vetustant vetustent   vetustābant vetustārent vetustābunt vetustantō!
Thema Vox passiva
vetust- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. vetustor vetuster   vetustābar vetustārer vetustābor  
II. sing. vetustāris vetustēris vetustāre! vetustābāris vetustārēris vetustāberis vetustātor!
III. sing. vetustātur vetustētur   vetustābātur vetustārētur vetustābitur vetustātor!
I. plur. vetustāmur vetustēmur   vetustābāmur vetustārēmur vetustābimur  
II. plur. vetustāminī vetustēminī vetustāminī! vetustābāminī vetustārēminī vetustābiminī
III. plur. vetustantur vetustentur   vetustābantur vetustārentur vetustābuntur vetustantor!

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
vetustāre
vetustātūrum,
-am, -um esse
vetustāns   vetustātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
vetustārī
vetustātum īrī   vetustātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
vetustandī vetustandus, -a, -um vetustātum vetustātū

Usus[+/-]

  1. Vetustatum (medicamentum) magis operabitur.
  2. Fortasse enim utendo vetustabitur (tunica).

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

Translationes[+/-]

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg vetusto dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]

Forma Modus flexurae originis
vetustō casus dativus singularis · genus masculinum adiectivi vetustus
vetustō casus ablativus singularis · genus masculinum adiectivi vetustus
vetustō casus dativus singularis · genus neutrum adiectivi vetustus
vetustō casus ablativus singularis · genus neutrum adiectivi vetustus

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /weˈtustoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ve·tus·tō — morphologica: vetust-o

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 973 — “VĔTUSTO, as, ātum, are, a. 1. (vetustus)”
  2. Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. III, p. 575 — “vĕtusto, as, āre”
  3. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — vetusto, āre, alt machen, vetustor, ātus, ārī, alt werden (tom. 2, p. 3462)