Jump to content

soluturus

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /soluːˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: so·lū·tū·rus — morphologica: solut-ur-us

Notatio

[+/-]
Latine: solvō (solvere)

Participium

[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
solūtūrus
futurum activa participium­ nominativo solvō (solvere)

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. solūtūrus solūtūra solūtūrum nom. solūtūrī solūtūrae solūtūra
gen. solūtūrī solūtūrae solūtūrī gen. solūtūrōrum solūtūrārum solūtūrōrum
dat. solūtūrō solūtūrae solūtūrō dat. solūtūrīs solūtūrīs solūtūrīs
acc. solūtūrum solūtūram solūtūrum acc. solūtūrōs solūtūrās solūtūra
abl. solūtūrō solūtūrā solūtūrō abl. solūtūrīs solūtūrīs solūtūrīs
voc. solūtūre solūtūra solūtūrum voc. solūtūrī solūtūrae solūtūra