obstaturus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /obstaːˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: ob·stā·tū·rus — morphologica: ob-stat-ur-us

Notatio[+/-]

Latine: obstō (obstāre)

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
obstātūrus
futurum activa participium­ nominativo obstō (obstāre)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. obstātūrus obstātūra obstātūrum nom. obstātūrī obstātūrae obstātūra
gen. obstātūrī obstātūrae obstātūrī gen. obstātūrōrum obstātūrārum obstātūrōrum
dat. obstātūrō obstātūrae obstātūrō dat. obstātūrīs obstātūrīs obstātūrīs
acc. obstātūrum obstātūram obstātūrum acc. obstātūrōs obstātūrās obstātūra
abl. obstātūrō obstātūrā obstātūrō abl. obstātūrīs obstātūrīs obstātūrīs
voc. obstātūre obstātūra obstātūrum voc. obstātūrī obstātūrae obstātūra