Jump to content

emitto

E Victionario

Latine

[+/-]

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /eːˈmittoː/, [eːˈmɪttoː](classice)
Syllabificatio phonetica: ē·mit·tō — morphologica: e-mitt-o

Notatio

[+/-]
← ex- + mittō.

Verbum transitivum

[+/-]

ēmitt|ō, -ere, ēmīsī, ēmissum

  1. √ Extra mittere, edere.

Coniugatio

[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
ēmitt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēmittō ēmittam   ēmittēbam ēmitterem ēmittam  
II. sing. ēmittis ēmittās ēmitte! ēmittēbās ēmitterēs ēmittēs ēmittitō!
III. sing. ēmittit ēmittat   ēmittēbat ēmitteret ēmittet ēmittitō!
I. plur. ēmittimus ēmittāmus   ēmittēbāmus ēmitterēmus ēmittēmus  
II. plur. ēmittitis ēmittātis ēmittite! ēmittēbātis ēmitterētis ēmittētis ēmittitōte!
III. plur. ēmittunt ēmittant   ēmittēbant ēmitterent ēmittent ēmittuntō!
Thema Vox passiva
ēmitt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēmittor ēmittar   ēmittēbar ēmitterer ēmittar  
II. sing. ēmitteris ēmittāris ēmittere! ēmittēbāris ēmitterēris ēmittēris ēmittitor!
III. sing. ēmittitur ēmittātur   ēmittēbātur ēmitterētur ēmittētur ēmittitor!
I. plur. ēmittimur ēmittāmur   ēmittēbāmur ēmitterēmur ēmittēmur  
II. plur. ēmittiminī ēmittāminī ēmittiminī! ēmittēbāminī ēmitterēminī ēmittēminī —
III. plur. ēmittuntur ēmittantur   ēmittēbantur ēmitterentur ēmittentur ēmittuntor!
Thema Vox activa
ēmīs- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. ēmīsī ēmīserim ēmīseram ēmīsissem ēmīserō
II. sing. ēmīsistī ēmīseris ēmīserās ēmīsissēs ēmīseris
III. sing. ēmīsit ēmīserit ēmīserat ēmīsisset ēmīserit
I. plur. ēmīsimus ēmīserimus ēmīserāmus ēmīsissēmus ēmīserimus
II. plur. ēmīsistis ēmīseritis ēmīserātis ēmīsissētis ēmīseritis
III. plur. ēmīsērunt ēmīserint ēmīserant ēmīsissent ēmīserint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa 		ēmittere ēmīsisse ēmissūrum,
-am, -um esse 		ēmittēns   ēmissūrus,
-a, -um­
Vox
passiva 		ēmittī ēmissum,
-am, -um esse 		ēmissum īrī   ēmissus,
-a, -um 		 
Gerundium Gerundivum Supinum
ēmittendī ēmittendus, -a, -um ēmissum ēmissū

Dictiones collatae

[+/-]

mittō, mittere

Composita

Propinqua verba vocis “ēmittō”

Dictiones derivatae

[+/-]

Translationes

[+/-]
Receptum de "https://la.wiktionary.org/w/index.php?title=emitto&oldid=198048"