effutitus
Latine[+/-]
Appellatio pronuntiatusque[+/-]
API: /ef.fuːˈtiːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ef·fū·tī·tus — morphologica: ef-futit-us
Notatio[+/-]
Participium[+/-]
| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| effūtītus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | effūtiō (effūtīre) |
Declinatio[+/-]
| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | effūtītus | effūtīta | effūtītum | nom. | effūtītī | effūtītae | effūtīta |
| gen. | effūtītī | effūtītae | effūtītī | gen. | effūtītōrum | effūtītārum | effūtītōrum |
| dat. | effūtītō | effūtītae | effūtītō | dat. | effūtītīs | effūtītīs | effūtītīs |
| acc. | effūtītum | effūtītam | effūtītum | acc. | effūtītōs | effūtītās | effūtīta |
| abl. | effūtītō | effūtītā | effūtītō | abl. | effūtītīs | effūtītīs | effūtītīs |
| voc. | effūtīte | effūtīta | effūtītum | voc. | effūtītī | effūtītae | effūtīta |
Translationes[+/-]
| Participium | dilatare ▼ |
|---|
| Participium | collabi ▲ |
|---|