Jump to content

donaturus

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /doːnaːˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: dō·nā·tū·rus — morphologica: donat-ur-us

Notatio

[+/-]
← Latinedōnō (dōnāre)

Participium

[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
dōnātūrus
futurum activa participium­ nominativo dōnō (dōnāre)

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. dōnātūrus dōnātūra dōnātūrum nom. dōnātūrī dōnātūrae dōnātūra
gen. dōnātūrī dōnātūrae dōnātūrī gen. dōnātūrōrum dōnātūrārum dōnātūrōrum
dat. dōnātūrō dōnātūrae dōnātūrō dat. dōnātūrīs dōnātūrīs dōnātūrīs
acc. dōnātūrum dōnātūram dōnātūrum acc. dōnātūrōs dōnātūrās dōnātūra
abl. dōnātūrō dōnātūrā dōnātūrō abl. dōnātūrīs dōnātūrīs dōnātūrīs
voc. dōnātūre dōnātūra dōnātūrum voc. dōnātūrī dōnātūrae dōnātūra

Loci

[+/-]
Aurelius Augustinus Hipponensis
354–430
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas postclassica

saec. IV.

  • Quibus tuis verbis sic eum permotum fuisse dicebas, quod velut familiare viaticum tibi eorum donaturus esset salutem. —Epistolae Augustini [1][2]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aurelius Augustinus Hipponensis, Epistolae. (Universitas Turicensis): Epistola CLI. Caput 5., p. Caeciliano significat sui erga illum animi studium, vereremque amicitiam nihil imminutam esse — donaturus
  2. 2.0 2.1 Vicicitatio: donaturus.