undevicesimus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

XIX
Cardinalis: ūndēvīgintī
Ordinalis: ūndēvīcēsimus
Adverbium: ūndēvīciēs
Distributivus: ūndēvīcēnī
Proportionalis:
Multiplicativus:
Collectivus:
XVIIIXIXXX
(XVIII.) duodēvīcēsimus ← ūndēvīcēsimus → vīcēsimus (XX.)

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /uːn.deːwiːˈkeːsi.mus/(classice)
Syllabificatio phonetica: ūn·dē·vī·cē·si·mus — morphologica: un-de-vicesim-us

Notatio[+/-]

← Latineūndēvīgintī

Numerus ordinalis[+/-]

ūndēvīcēsim|us, -a, -um

  1. √ Qui duodevicesimum sequitur.

Declinatio[+/-]

Numerus ordinalis singularis Numerus ordinalis pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. ūndēvīcēsimus ūndēvīcēsima ūndēvīcēsimum nom. ūndēvīcēsimī ūndēvīcēsimae ūndēvīcēsima
gen. ūndēvīcēsimī ūndēvīcēsimae ūndēvīcēsimī gen. ūndēvīcēsimōrum ūndēvīcēsimārum ūndēvīcēsimōrum
dat. ūndēvīcēsimō ūndēvīcēsimae ūndēvīcēsimō dat. ūndēvīcēsimīs ūndēvīcēsimīs ūndēvīcēsimīs
acc. ūndēvīcēsimum ūndēvīcēsimam ūndēvīcēsimum acc. ūndēvīcēsimōs ūndēvīcēsimās ūndēvīcēsima
abl. ūndēvīcēsimō ūndēvīcēsimā ūndēvīcēsimō abl. ūndēvīcēsimīs ūndēvīcēsimīs ūndēvīcēsimīs
voc. ūndēvīcēsime ūndēvīcēsima ūndēvīcēsimum voc. ūndēvīcēsimī ūndēvīcēsimae ūndēvīcēsima

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

Translationes[+/-]