lego

E Victionario
Salire ad: navigationem, quaerere

Latine[+/-]

"Lecturis salutem a Domine"

legō[+/-]

Appellatio1[+/-]

Loudspeaker red.svg API: /ˈlegoː/ (classice)
Syllabificatio phonetica: le·gō — morphologica: leg-o

Notatio1[+/-]

Graeca Antiqua: λέγω (légo)

Verbum transitivum1[+/-]

leg|ō, -ĕre, lēgī, lēctum

  1. Colligō, colligere
    mala de ramis legere
  2. (Speciatim et saepissime, cum accusativo) oculis scripta percurrere, quasi verba colligendo.[1]
    librum legere

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
leg- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. legō legam   legēbam legerem legam  
II. sing. legis legās lege! legēbās legerēs legēs legitō!
III. sing. legit legat   legēbat legeret leget legitō!
I. plur. legimus legāmus   legēbāmus legerēmus legēmus  
II. plur. legitis legātis legite! legēbātis legerētis legētis legitōte!
III. plur. legunt legant   legēbant legerent legent leguntō!­
Thema Vox passiva
leg- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. legor legar   legēbar legerer legar  
II. sing. legeris legāris legere! legēbāris legerēris legēris legitor!
III. sing. legitur legātur   legēbātur legerētur legētur legitor!
I. plur. legimur legāmur   legēbāmur legerēmur legēmur  
II. plur. legiminī legāminī legiminī! legēbāminī legerēminī legēminī
III. plur. leguntur legantur   legēbantur legerentur legentur leguntor!
Thema Vox activa
lēg- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. lēgī lēgerim lēgeram lēgissem lēgerō
II. sing. lēgistī lēgeris lēgerās lēgissēs lēgeris
III. sing. lēgit lēgerit lēgerat lēgisset lēgerit
I. plur. lēgimus lēgerimus lēgerāmus lēgissēmus lēgerimus
II. plur. lēgistis lēgeritis lēgerātis lēgissētis lēgeritis
III. plur. lēgērunt lēgerint lēgerant lēgissent lēgerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
legere lēgisse lēctūrum,
-am, -um esse
legēns   lēctūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
legī lēctum,
-am, -um esse
lēctum īrī   lēctus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
legendī legendus, -a, -um lēctum lēctū

Dictiones derivatae[+/-]

  1. legiō
  2. lēctiō, lēctitō, lēctor, lēctrīx

Translationes[+/-]

lēgō[+/-]

Appellatio2[+/-]

Loudspeaker red.svg API: /ˈleːgoː/ (classice)
Syllabificatio phonetica: lē·gō — morphologica: leg-o

Notatio2[+/-]

Latine: lēx (lēgis)

Verbum transitivum2[+/-]

lēg|ō, -āre, lēgāvī, lēgātum

  1. √ Mittere aliquem ad quempiam nunciandi, petendi, indicendi gravia.[2]
  2. (Iur.) testamento relinquere.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
lēg- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. lēgō lēgem   lēgābam lēgārem lēgābō  
II. sing. lēgās lēgēs lēgā! lēgābās lēgārēs lēgābis lēgātō!
III. sing. lēgat lēget   lēgābat lēgāret lēgābit lēgātō!
I. plur. lēgāmus lēgēmus   lēgābāmus lēgārēmus lēgābimus  
II. plur. lēgātis lēgētis lēgāte! lēgābātis lēgārētis lēgābitis lēgātōte!
III. plur. lēgant lēgent   lēgābant lēgārent lēgābunt lēgantō!­
Thema Vox passiva
lēg- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. lēgor lēger   lēgābar lēgārer lēgābor  
II. sing. lēgāris lēgēris lēgāre! lēgābāris lēgārēris lēgāberis lēgātor!
III. sing. lēgātur lēgētur   lēgābātur lēgārētur lēgābitur lēgātor!
I. plur. lēgāmur lēgēmur   lēgābāmur lēgārēmur lēgābimur  
II. plur. lēgāminī lēgēminī lēgāminī! lēgābāminī lēgārēminī lēgābiminī
III. plur. lēgantur lēgentur   lēgābantur lēgārentur lēgābuntur lēgantor!
Thema Vox activa
lēgāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. lēgāvī lēgāverim lēgāveram lēgāvissem lēgāverō
II. sing. lēgāvistī lēgāveris lēgāverās lēgāvissēs lēgāveris
III. sing. lēgāvit lēgāverit lēgāverat lēgāvisset lēgāverit
I. plur. lēgāvimus lēgāverimus lēgāverāmus lēgāvissēmus lēgāverimus
II. plur. lēgāvistis lēgāveritis lēgāverātis lēgāvissētis lēgāveritis
III. plur. lēgāvērunt lēgāverint lēgāverant lēgāvissent lēgāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
lēgāre lēgāvisse lēgātūrum,
-am, -um esse
lēgāns   lēgātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
lēgārī lēgātum,
-am, -um esse
lēgātum īrī   lēgātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
lēgandī lēgandus, -a, -um lēgātum lēgātū

Dictiones derivatae[+/-]

  1. lēgātus, lēgātiō, lēgātōrius
  2. lēgātum, lēgātor, lēgātārius

Translationes[+/-]

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 54 — “LĔGO, lĕgis, lēgi, lectum, lĕgere, a.”
  2. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 53 — “LEGO, as, āvi, ātum, are, a.”