ignosco
Appearance
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /iːɡ.noːs.koː/ (classice) - Syllabificatio phonetica: īg·nōs·cō — morphologica: i-gnosc-o
Notatio
[+/-]Verbum intransitivum
[+/-]īgnōsc|ō, -ere, īgnōvī, īgnōtum
- Veniam dare, non punire quem iudices puniendum.
Coniugatio
[+/-]Verbum finitum
[+/-]| Thema | Vox activa | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| īgnōsc- | Tempus praesens | imperfectum | futurum | ||||
| Persona | indicativ. | coniunct. | imperat. | indicativ. | coniunct. | indicativ. | imperat. |
| I. sing. | īgnōscō | īgnōscam | īgnōscēbam | īgnōscerem | īgnōscam | ||
| II. sing. | īgnōscis | īgnōscās | īgnōsce! | īgnōscēbās | īgnōscerēs | īgnōscēs | īgnōscitō! |
| III. sing. | īgnōscit | īgnōscat | īgnōscēbat | īgnōsceret | īgnōscet | īgnōscitō! | |
| I. plur. | īgnōscimus | īgnōscāmus | īgnōscēbāmus | īgnōscerēmus | īgnōscēmus | ||
| II. plur. | īgnōscitis | īgnōscātis | īgnōscite! | īgnōscēbātis | īgnōscerētis | īgnōscētis | īgnōscitōte! |
| III. plur. | īgnōscunt | īgnōscant | īgnōscēbant | īgnōscerent | īgnōscent | īgnōscuntō! | |
| Thema | Vox passiva | ||||||
| īgnōsc- | Tempus praesens | imperfectum | futurum | ||||
| Persona | indicativ. | coniunct. | imperat. | indicativ. | coniunct. | indicativ. | imperat. |
| III. sing. | īgnōscitur | īgnōscātur | īgnōscēbātur | īgnōscerētur | īgnōscētur | — | |
| Thema | Vox activa | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| īgnōv- | Tempus perfectum | plusquam perfectum | futurum exactum | ||
| Persona | indicativ. | coniunct. | indicativ. | coniunct. | |
| I. sing. | īgnōvī | īgnōverim | īgnōveram | īgnōvissem | īgnōverō |
| II. sing. | īgnōvistī | īgnōveris | īgnōverās | īgnōvissēs | īgnōveris |
| III. sing. | īgnōvit | īgnōverit | īgnōverat | īgnōvisset | īgnōverit |
| I. plur. | īgnōvimus | īgnōverimus | īgnōverāmus | īgnōvissēmus | īgnōverimus |
| II. plur. | īgnōvistis | īgnōveritis | īgnōverātis | īgnōvissētis | īgnōveritis |
| III. plur. | īgnōvērunt | īgnōverint | īgnōverant | īgnōvissent | īgnōverint |
Verbum infinitum
[+/-]| Modus | infinitivus | participium | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tempus | praesens | perfectum | futurum | praesens | perfectum | futurum |
| Vox activa |
īgnōscere | īgnōvisse | īgnōtūrum, -am, -um esse |
īgnōscēns | īgnōtūrus, -a, -um | |
| Vox passiva |
īgnōscī | īgnōtum, -am, -um esse |
īgnōtum īrī | īgnōtus, -a, -um |
||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum | ||||
| īgnōscendī | īgnōscendus, -a, -um | īgnōtum | īgnōtū | |||
Dictiones collatae
[+/-]Antonyma · contraria
[+/-]Composita
[+/-]- accōgnōscō, accōgnōscere
- adagnōscō, adagnōscere
- agnōscō, agnōscere
- cōgnōscō, cōgnōscere
- dīgnōscō, dīgnōscere
- incōgnōscō, incōgnōscere
- internōscō, internōscere
- percōgnōscō, percōgnōscere
- pernōscō, pernōscere
- praecōgnōscō, praecōgnōscere
- praenōscō, praenōscere
- recōgnōscō, recōgnōscere
- renōscō, renōscere