evenio

E Victionario
Salire ad: navigationem, quaerere

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svg API: /eˈwenioː/ (classice)
Syllabificatio phonetica: ē·ve·ni·ō — morphologica: e-veni-o

Notatio[+/-]

ex + veniō

Verbum temporale[+/-]

ēven|iō, -īre, evēnī, eventum

  1. (Intrans.) extrā venīre, exeundō accēdere.
  2. (Fig.) accidere, contingere.
    res praedicta evenit
  3. (Trans.) alicui accidere.
    “Damna evenerunt maxima misero mihi.”

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
ēven- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēveniō ēveniam   ēveniēbam ēvenīrem ēveniam  
II. sing. ēvenīs ēveniās ēvenī! ēveniēbās ēvenīrēs ēveniēs ēvenītō!
III. sing. ēvenit ēveniat   ēveniēbat ēvenīret ēveniet ēvenītō!
I. plur. ēvenīmus ēveniāmus   ēveniēbāmus ēvenīrēmus ēveniēmus  
II. plur. ēvenītis ēveniātis ēvenīte! ēveniēbātis ēvenīrētis ēveniētis ēvenītōte!
III. plur. ēveniunt ēveniant   ēveniēbant ēvenīrent ēvenient ēveniuntō!­
Thema Vox passiva
ēven- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. ēvenior ēveniar   ēveniēbar ēvenīrer ēveniar  
II. sing. ēvenīris ēveniāris ēvenīre! ēveniēbāris ēvenīrēris ēveniēris ēvenītor!
III. sing. ēvenītur ēveniātur   ēveniēbātur ēvenīrētur ēveniētur ēvenītor!
I. plur. ēvenīmur ēveniāmur   ēveniēbāmur ēvenīrēmur ēveniēmur  
II. plur. ēvenīminī ēveniāminī ēvenīminī! ēveniēbāminī ēvenīrēminī ēveniēminī
III. plur. ēveniuntur ēveniantur   ēveniēbantur ēvenīrentur ēvenientur ēveniuntor!
Thema Vox activa
ēvēn- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. ēvēnī ēvēnerim ēvēneram ēvēnissem ēvēnerō
II. sing. ēvēnistī ēvēneris ēvēnerās ēvēnissēs ēvēneris
III. sing. ēvēnit ēvēnerit ēvēnerat ēvēnisset ēvēnerit
I. plur. ēvēnimus ēvēnerimus ēvēnerāmus ēvēnissēmus ēvēnerimus
II. plur. ēvēnistis ēvēneritis ēvēnerātis ēvēnissētis ēvēneritis
III. plur. ēvēnērunt ēvēnerint ēvēnerant ēvēnissent ēvēnerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
ēvenīre ēvēnisse ēventūrum,
-am, -um esse
ēveniēns   ēventūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
ēvenīrī ēventum,
-am, -um esse
ēventum īrī   ēventus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
ēveniendī ēveniendus, -a, -um ēventum ēventū

Dictiones collatae[+/-]

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]