transumo

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /traːnˈsuːmoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: trān·sū·mō — morphologica: tran-sum-o

Formae aliae[+/-]

Notatio[+/-]

trāns + sūmō

Verbum transitivum[+/-]

trānsūm|ō, -ĕre, trānsūmpsī, trānsūmptum

  1. √ Ex alio sūmō.[1]

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
trānsūm- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānsūmō trānsūmam   trānsūmēbam trānsūmerem trānsūmam  
II. sing. trānsūmis trānsūmās trānsūme! trānsūmēbās trānsūmerēs trānsūmēs trānsūmitō!
III. sing. trānsūmit trānsūmat   trānsūmēbat trānsūmeret trānsūmet trānsūmitō!
I. plur. trānsūmimus trānsūmāmus   trānsūmēbāmus trānsūmerēmus trānsūmēmus  
II. plur. trānsūmitis trānsūmātis trānsūmite! trānsūmēbātis trānsūmerētis trānsūmētis trānsūmitōte!
III. plur. trānsūmunt trānsūmant   trānsūmēbant trānsūmerent trānsūment trānsūmuntō!
Thema Vox passiva
trānsūm- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānsūmor trānsūmar   trānsūmēbar trānsūmerer trānsūmar  
II. sing. trānsūmeris trānsūmāris trānsūmere! trānsūmēbāris trānsūmerēris trānsūmēris trānsūmitor!
III. sing. trānsūmitur trānsūmātur   trānsūmēbātur trānsūmerētur trānsūmētur trānsūmitor!
I. plur. trānsūmimur trānsūmāmur   trānsūmēbāmur trānsūmerēmur trānsūmēmur  
II. plur. trānsūmiminī trānsūmāminī trānsūmiminī! trānsūmēbāminī trānsūmerēminī trānsūmēminī
III. plur. trānsūmuntur trānsūmantur   trānsūmēbantur trānsūmerentur trānsūmentur trānsūmuntor!
Thema Vox activa
trānsūmps- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. trānsūmpsī trānsūmpserim trānsūmpseram trānsūmpsissem trānsūmpserō
II. sing. trānsūmpsistī trānsūmpseris trānsūmpserās trānsūmpsissēs trānsūmpseris
III. sing. trānsūmpsit trānsūmpserit trānsūmpserat trānsūmpsisset trānsūmpserit
I. plur. trānsūmpsimus trānsūmpserimus trānsūmpserāmus trānsūmpsissēmus trānsūmpserimus
II. plur. trānsūmpsistis trānsūmpseritis trānsūmpserātis trānsūmpsissētis trānsūmpseritis
III. plur. trānsūmpsērunt trānsūmpserint trānsūmpserant trānsūmpsissent trānsūmpserint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
trānsūmere trānsūmpsisse trānsūmptūrum,
-am, -um esse
trānsūmēns   trānsūmptūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
trānsūmī trānsūmptum,
-am, -um esse
trānsūmptum īrī   trānsūmptus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
trānsūmendī trānsūmendus, -a, -um trānsūmptum trānsūmptū

Dictiones collatae[+/-]

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 782 — “TRANSŪMO et transsumo, sūmis, sumptum, sūmere, a. 3.”