transitus

E Victionario
Salire ad: navigationem, quaerere

Latine[+/-]

trānsitus[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svg API: /ˈtraːnsitus/ (classice)
Syllabificatio phonetica: trāns·i·tus — morphologica: trans-it-us

Notatio[+/-]

Latine: trānseō

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
trānsitus
perfectum passiva participium­ nominativo trānseō (trānsīre)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. trānsitus trānsita trānsitum nom. trānsitī trānsitae trānsita
gen. trānsitī trānsitae trānsitī gen. trānsitōrum trānsitārum trānsitōrum
dat. trānsitō trānsitae trānsitō dat. trānsitīs trānsitīs trānsitīs
acc. trānsitum trānsitam trānsitum acc. trānsitōs trānsitās trānsita
abl. trānsitō trānsitā trānsitō abl. trānsitīs trānsitīs trānsitīs­
voc. trānsite trānsita trānsitum voc. trānsitī trānsitae trānsita

Nomen substantivum[+/-]

Transitus, locus qua transiri potest.

trānsit|us, -ūs masc.

  1. Actus transeundi, ire trans aliquod locum.
  2. Locus quo aliquid transitur.

Declinatio[+/-]

m. sing. plur.
nom. trānsitus trānsitūs I
gen. trānsitūs trānsituum II
dat. trānsituī trānsitibus III
acc. trānsitum trānsitūs IV
abl. trānsitū trānsitibus VI
voc. trānsitus trānsitūs V

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma
  1. trānsitiō

Translationes[+/-]

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg transitus dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

trānsitūs[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
trānsitūs casus genitivus singularis substantivi trānsitus
trānsitūs casus nominativus pluralis substantivi trānsitus
trānsitūs casus accusativus pluralis substantivi trānsitus
trānsitūs casus vocativus pluralis substantivi trānsitus
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svg API: /ˈtraːnsituːs/ (classice)
Syllabificatio phonetica: trāns·i·tūs — morphologica: trans-it-us