formator
Appearance
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /foːrˈmaːtor/ (classice) - Syllabificatio phonetica: fōr·mā·tor — morphologica: format-or
Notatio
[+/-]Nomen substantivum
[+/-]fōrmāt|or, -ōris masc.
- Qui format.
Declinatio
[+/-]| m. | sing. | plur. | |
|---|---|---|---|
| nom. | fōrmātor | fōrmātōrēs | I |
| gen. | fōrmātōris | fōrmātōrum | II |
| dat. | fōrmātōrī | fōrmātōribus | III |
| acc. | fōrmātōrem | fōrmātōrēs | IV |
| abl. | fōrmātōre | fōrmātōribus | VI |
| voc. | fōrmātor | fōrmātōrēs | V |
Dictiones collatae
[+/-]Dictiones derivatae
[+/-]Composita
[+/-]Translationes
[+/-]Qui format
Discretiva
| formator dictio est in variis linguis: |
Formae affines
[+/-]Proprietates grammaticales
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|
| fōrmātor | secunda singularis | futurum | passiva | imperativus | fōrmō (fōrmāre) |
| fōrmātor | tertia singularis | futurum | passiva | imperativus | fōrmō (fōrmāre) |
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /foːrˈmaːtor/ (classice) - Syllabificatio phonetica: fōr·mā·tor — morphologica: form-ator