Jump to content

dormiturus

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /dormiːˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: dor·mī·tū·rus — morphologica: dormit-ur-us

Notatio

[+/-]
Latine: dormiō (dormīre)

Participium

[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
dormītūrus
futurum activa participium­ nominativo dormiō (dormīre)

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. dormītūrus dormītūra dormītūrum nom. dormītūrī dormītūrae dormītūra
gen. dormītūrī dormītūrae dormītūrī gen. dormītūrōrum dormītūrārum dormītūrōrum
dat. dormītūrō dormītūrae dormītūrō dat. dormītūrīs dormītūrīs dormītūrīs
acc. dormītūrum dormītūram dormītūrum acc. dormītūrōs dormītūrās dormītūra
abl. dormītūrō dormītūrā dormītūrō abl. dormītūrīs dormītūrīs dormītūrīs
voc. dormītūre dormītūra dormītūrum voc. dormītūrī dormītūrae dormītūra

Loci

[+/-]
Aurelius Augustinus Hipponensis
354-430
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas postclassica

[+/-]

saec. IV.

  • Et ille ipsa nocte digesturus erat ebrietatem suam; ego cum mea dormieram et surrexeram, et dormiturus et surrecturus eram; vide quot diebus. —Confessiones Augustini [1][2]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aurelius Augustinus Hipponensis, Confessiones. (Universitas Turicensis): Liber sextus. Caput VI, p. [10] — dormiturus
  2. 2.0 2.1 Vicicitatio: dormiturus.