prolaturus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /proːlaːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: prō·lā·tū·rus — morphologica: pro-lat-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| prōlātūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | prōferō (prōferre) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | prōlātūrus | prōlātūra | prōlātūrum | nom. | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra |
| gen. | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūrī | gen. | prōlātūrōrum | prōlātūrārum | prōlātūrōrum |
| dat. | prōlātūrō | prōlātūrae | prōlātūrō | dat. | prōlātūrīs | prōlātūrīs | prōlātūrīs |
| acc. | prōlātūrum | prōlātūram | prōlātūrum | acc. | prōlātūrōs | prōlātūrās | prōlātūra |
| abl. | prōlātūrō | prōlātūrā | prōlātūrō | abl. | prōlātūrīs | prōlātūrīs | prōlātūrīs |
| voc. | prōlātūre | prōlātūra | prōlātūrum | voc. | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra |