plenus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /ˈpleː.nus/

(classice)

Nomen adiectivum

plēn|us, -a, -um

1. possibilem plurimum tenēns; complētus, implētus
2. (cum genitivo vel ablativo) esse implētus alicuius

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	plēnus	plēna	plēnum	nom.	plēnī	plēnae	plēna
gen.	plēnī	plēnae	plēnī	gen.	plēnōrum	plēnārum	plēnōrum
dat.	plēnō	plēnae	plēnō	dat.	plēnīs	plēnīs	plēnīs
acc.	plēnum	plēnam	plēnum	acc.	plēnōs	plēnās	plēna
abl.	plēnō	plēnā	plēnō	abl.	plēnīs	plēnīs	plēnīs
voc.	plēne	plēna	plēnum	voc.	plēnī	plēnae	plēna

Translationes

possibilem plurimum tenēns	dilatare ▼

possibilem plurimum tenēns	collabi ▲

Anglice: full (en), filled (en)

esse implētus alicuius	dilatare ▼

esse implētus alicuius	collabi ▲

Anglice: full of (en)