Jump to content

plenus

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /ˈpleː.nus/(classice)

Nomen adiectivum

[+/-]

plēn|us, -a, -um

  1. possibilem plurimum tenēns; complētus, implētus
  2. (cum genitivo vel ablativo) esse implētus alicuius

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. plēnus plēna plēnum nom. plēnī plēnae plēna
gen. plēnī plēnae plēnī gen. plēnōrum plēnārum plēnōrum
dat. plēnō plēnae plēnō dat. plēnīs plēnīs plēnīs
acc. plēnum plēnam plēnum acc. plēnōs plēnās plēna
abl. plēnō plēnā plēnō abl. plēnīs plēnīs plēnīs
voc. plēne plēna plēnum voc. plēnī plēnae plēna

Translationes

[+/-]
possibilem plurimum tenēnsdilatare ▼
possibilem plurimum tenēnscollabi ▲
esse implētus alicuiusdilatare ▼
esse implētus alicuiuscollabi ▲