oraturus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /oːraːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ō·rā·tū·rus — morphologica: orat-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| ōrātūrus | — |
futurum | activa | participium | nominativo | ōrō (ōrāre) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | ōrātūrus | ōrātūra | ōrātūrum | nom. | ōrātūrī | ōrātūrae | ōrātūra |
| gen. | ōrātūrī | ōrātūrae | ōrātūrī | gen. | ōrātūrōrum | ōrātūrārum | ōrātūrōrum |
| dat. | ōrātūrō | ōrātūrae | ōrātūrō | dat. | ōrātūrīs | ōrātūrīs | ōrātūrīs |
| acc. | ōrātūrum | ōrātūram | ōrātūrum | acc. | ōrātūrōs | ōrātūrās | ōrātūra |
| abl. | ōrātūrō | ōrātūrā | ōrātūrō | abl. | ōrātūrīs | ōrātūrīs | ōrātūrīs |
| voc. | ōrātūre | ōrātūra | ōrātūrum | voc. | ōrātūrī | ōrātūrae | ōrātūra |