ludo

E Victionario

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

lūdōAPI: /ˈluːdoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: lū·dō — morphologica: lud-o

Verbum temporale[+/-]

lūd|ō, -ere, lūsī, lūsum [1]

  1. Se delectationis causa exercere. [2]
  2. (Translate) aliquid per ludum facere. [2]

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
lūd- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. lūdō lūdam   lūdēbam lūderem lūdam  
II. sing. lūdis lūdās lūde! lūdēbās lūderēs lūdēs lūditō!
III. sing. lūdit lūdat   lūdēbat lūderet lūdet lūditō!
I. plur. lūdimus lūdāmus   lūdēbāmus lūderēmus lūdēmus  
II. plur. lūditis lūdātis lūdite! lūdēbātis lūderētis lūdētis lūditōte!
III. plur. lūdunt lūdant   lūdēbant lūderent lūdent lūduntō!
Thema Vox passiva
lūd- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. lūdor lūdar   lūdēbar lūderer lūdar  
II. sing. lūderis lūdāris lūdere! lūdēbāris lūderēris lūdēris lūditor!
III. sing. lūditur lūdātur   lūdēbātur lūderētur lūdētur lūditor!
I. plur. lūdimur lūdāmur   lūdēbāmur lūderēmur lūdēmur  
II. plur. lūdiminī lūdāminī lūdiminī! lūdēbāminī lūderēminī lūdēminī —
III. plur. lūduntur lūdantur   lūdēbantur lūderentur lūdentur lūduntor!
Thema Vox activa
lūs- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. lūsī lūserim lūseram lūsissem lūserō
II. sing. lūsistī lūseris lūserās lūsissēs lūseris
III. sing. lūsit lūserit lūserat lūsisset lūserit
I. plur. lūsimus lūserimus lūserāmus lūsissēmus lūserimus
II. plur. lūsistis lūseritis lūserātis lūsissētis lūseritis
III. plur. lūsērunt lūserint lūserant lūsissent lūserint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa 		lūdere lūsisse lūsūrum,
-am, -um esse 		lūdēns   lūsūrus,
-a, -um­
Vox
passiva 		lūdī lūsum,
-am, -um esse 		lūsum īrī   lūsus,
-a, -um 		 
Gerundium Gerundivum Supinum
lūdendī lūdendus, -a, -um lūsum lūsū

Dictiones derivatae[+/-]

Composita

Translationes[+/-]

Discretiva

ludo dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]

Forma Modus flexurae originis
lūdō casus dativus singularis substantivi lūdus
lūdō casus ablativus singularis substantivi lūdus

Appellatio[+/-]

lūdōAPI: /ˈluːdoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: lū·dō — morphologica: lud-o

Fontes

  1. ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — lūdo, lūsī, lūsum, ere (tom. 2, p. 0720)
  2. ↑ 2.0 2.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 122 — “LŪDO, dis, si, sum, dere, n. et a. 3.”
Receptum de "https://la.wiktionary.org/w/index.php?title=ludo&oldid=208991"