Jump to content

lenis

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
lēnisAPI: /ˈleːnis/(classice)

Nomen adiectivum

[+/-]

lēn|is, -is, -e

  1. Lĕvis, mītis, minime acer.[1]
  2. Lēvis et tactu nullam asperitatem habens.[1]
  3. (De hominibus) qui impetum animi cohibet, qui a severitate et crudelitate abhorret.[1]

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. lēnis lēnis lēne nom. lēnēs lēnēs lēnia
gen. lēnis lēnis lēnis gen. lēnium lēnium lēnium
dat. lēnī lēnī lēnī dat. lēnibus lēnibus lēnibus
acc. lēnem lēnem lēne acc. lēnēs lēnēs lēnia
abl. lēnī lēnī lēnī abl. lēnibus lēnibus lēnibus
voc. lēnis lēnis lēne voc. lēnēs lēnēs lēnia
lēnis comparativusdilatare ▼
lēnis comparativuscollabi ▲

Dictiones collatae

[+/-]

Antonyma · contraria

  1. fortis
  2. asper
  3. acer

Dictiones derivatae

[+/-]

Progenies

[+/-]

Translationes

[+/-]

Discretiva

lenis dictio est in variis linguis:

Formae affines

[+/-]

Proprietates grammaticales

[+/-]
  • lēnīs — casus dativus pluralis vocis lēna
  • lēnīs — casus ablativus pluralis vocis lēna

Fontes

  1. 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 56 — “LĒNIS, e, adject.”