intransitivus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /intransiˈtiːwus/, [ɪntrãːsɪˈtiːwʊs] (classice)
Nomen adiectivum
[+/-]intrānsitīv|us, -a, -um
- (Occurrit in re grammatica): Per intransitivam dicuntur elocutionem, id est non transeuntem ab alia ad aliam personam, ut percurrit homo excelsus.[1]
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | intrānsitīvus | intrānsitīva | intrānsitīvum | nom. | intrānsitīvī | intrānsitīvae | intrānsitīva |
| gen. | intrānsitīvī | intrānsitīvae | intrānsitīvī | gen. | intrānsitīvōrum | intrānsitīvārum | intrānsitīvōrum |
| dat. | intrānsitīvō | intrānsitīvae | intrānsitīvō | dat. | intrānsitīvīs | intrānsitīvīs | intrānsitīvīs |
| acc. | intrānsitīvum | intrānsitīvam | intrānsitīvum | acc. | intrānsitīvōs | intrānsitīvās | intrānsitīva |
| abl. | intrānsitīvō | intrānsitīvā | intrānsitīvō | abl. | intrānsitīvīs | intrānsitīvīs | intrānsitīvīs |
| voc. | intrānsitīve | intrānsitīva | intrānsitīvum | voc. | intrānsitīvī | intrānsitīvae | intrānsitīva |
Dictiones collatae
[+/-]Antonyma · contraria
[+/-]Dictiones derivatae
[+/-]Translationes
[+/-]Per intransitivam dicuntur elocutionem, id est non transeuntem ab alia ad aliam personam
|
|