Jump to content

transitivus

E Victionario

Latine

[+/-]

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /traːnsiˈtiːwus/, [trãːsɪˈtiːwʊs](classice)
Syllabificatio phonetica: trāns·i·tī·vus / trān·si·tī·vus — morphologica: trans-itiv-us

Notatio

[+/-]
← Latine: trānsitus ← trānseō (trānsīre)

Nomen adiectivum

[+/-]

trānsitīv|us, -a, -um

  1. (Transitiva verba aut nomina dicuntur a grammaticis) quorum significatio et vis in aliam personam transit.[1]

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. trānsitīvus trānsitīva trānsitīvum nom. trānsitīvī trānsitīvae trānsitīva
gen. trānsitīvī trānsitīvae trānsitīvī gen. trānsitīvōrum trānsitīvārum trānsitīvōrum
dat. trānsitīvō trānsitīvae trānsitīvō dat. trānsitīvīs trānsitīvīs trānsitīvīs
acc. trānsitīvum trānsitīvam trānsitīvum acc. trānsitīvōs trānsitīvās trānsitīva
abl. trānsitīvō trānsitīvā trānsitīvō abl. trānsitīvīs trānsitīvīs trānsitīvīs
voc. trānsitīve trānsitīva trānsitīvum voc. trānsitīvī trānsitīvae trānsitīva

Usus

[+/-]

Latinitas mediaevalis

[+/-]

saec. XIII.

  • Obiicietur tamen, quod nec sic obliquus transitivus est per se: sed potest dici, quod per se positus significat ut eius, vel ut ei, vel ut eam, vel ut ab ea, que omnia ad res cum transitione dictas pertinent. Ideoque obliqui etiam positi per se, merito dicuntur transitivi. —Speculum doctrinale Vincentii Bellovacensis (ca. 1190-1264). Liber secundus. De appositionibus prepositionum cum casualibus CXLIV.

Dictiones collatae

[+/-]

Antonyma · contraria

[+/-]

Dictiones derivatae

[+/-]

Translationes

[+/-]
√ Transitiva verba dicuntur, quorum significatio in aliam personam transitdilatare ▼
√ Transitiva verba dicuntur, quorum significatio in aliam personam transitcollabi ▲

Fontes

  1. ↑ Lapsus in citando: Invalid <ref> tag; no text was provided for refs named Forcellini
Receptum de "https://la.wiktionary.org/w/index.php?title=transitivus&oldid=216723"