transitivus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /transiˈtiːwus/, [trãːsɪˈtiːwʊs](classice)

Nomen adiectivum[+/-]

trānsitīv|us, -a, -um

  1. (Transitiva verba aut nomina dicuntur a grammaticis) quorum significatio et vis in allam personam transit.[1]

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. trānsitīvus trānsitīva trānsitīvum nom. trānsitīvī trānsitīvae trānsitīva
gen. trānsitīvī trānsitīvae trānsitīvī gen. trānsitīvōrum trānsitīvārum trānsitīvōrum
dat. trānsitīvō trānsitīvae trānsitīvō dat. trānsitīvīs trānsitīvīs trānsitīvīs
acc. trānsitīvum trānsitīvam trānsitīvum acc. trānsitīvōs trānsitīvās trānsitīva
abl. trānsitīvō trānsitīvā trānsitīvō abl. trānsitīvīs trānsitīvīs trānsitīvīs­
voc. trānsitīve trānsitīva trānsitīvum voc. trānsitīvī trānsitīvae trānsitīva

Dictiones collatae[+/-]

Antonyma · contraria

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 777 — “TRANSĬTĪVUS, -a, um, adject.”