frustraturus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /fruːstraːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: frūs·trā·tū·rus — morphologica: frustrat-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| frūstrātūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | frūstrō |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | frūstrātūrus | frūstrātūra | frūstrātūrum | nom. | frūstrātūrī | frūstrātūrae | frūstrātūra |
| gen. | frūstrātūrī | frūstrātūrae | frūstrātūrī | gen. | frūstrātūrōrum | frūstrātūrārum | frūstrātūrōrum |
| dat. | frūstrātūrō | frūstrātūrae | frūstrātūrō | dat. | frūstrātūrīs | frūstrātūrīs | frūstrātūrīs |
| acc. | frūstrātūrum | frūstrātūram | frūstrātūrum | acc. | frūstrātūrōs | frūstrātūrās | frūstrātūra |
| abl. | frūstrātūrō | frūstrātūrā | frūstrātūrō | abl. | frūstrātūrīs | frūstrātūrīs | frūstrātūrīs |
| voc. | frūstrātūre | frūstrātūra | frūstrātūrum | voc. | frūstrātūrī | frūstrātūrae | frūstrātūra |