frustro

E Victionario
Salire ad: navigationem, quaerere

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svg API: /ˈfrustroː/ (classice)
Syllabificatio phonetica: frūs·trō — morphologica: frustr-o

Verbum transitivum[+/-]

frūstr|ō, -āre, -āvī, -ātum

  1. Quippiam exspectantem decipere.
  2. (Deponens, frustror) consilia cuiusdam annihilare.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
frūstr- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. frūstrō frūstrem   frūstrābam frūstrārem frūstrābō  
II. sing. frūstrās frūstrēs frūstrā! frūstrābās frūstrārēs frūstrābis frūstrātō!
III. sing. frūstrat frūstret   frūstrābat frūstrāret frūstrābit frūstrātō!
I. plur. frūstrāmus frūstrēmus   frūstrābāmus frūstrārēmus frūstrābimus  
II. plur. frūstrātis frūstrētis frūstrāte! frūstrābātis frūstrārētis frūstrābitis frūstrātōte!
III. plur. frūstrant frūstrent   frūstrābant frūstrārent frūstrābunt frūstrantō!­
Thema Vox passiva
frūstr- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. frūstror frūstrer   frūstrābar frūstrārer frūstrābor  
II. sing. frūstrāris frūstrēris frūstrāre! frūstrābāris frūstrārēris frūstrāberis frūstrātor!
III. sing. frūstrātur frūstrētur   frūstrābātur frūstrārētur frūstrābitur frūstrātor!
I. plur. frūstrāmur frūstrēmur   frūstrābāmur frūstrārēmur frūstrābimur  
II. plur. frūstrāminī frūstrēminī frūstrāminī! frūstrābāminī frūstrārēminī frūstrābiminī
III. plur. frūstrantur frūstrentur   frūstrābantur frūstrārentur frūstrābuntur frūstrantor!
Thema Vox activa
frūstrāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. frūstrāvī frūstrāverim frūstrāveram frūstrāvissem frūstrāverō
II. sing. frūstrāvistī frūstrāveris frūstrāverās frūstrāvissēs frūstrāveris
III. sing. frūstrāvit frūstrāverit frūstrāverat frūstrāvisset frūstrāverit
I. plur. frūstrāvimus frūstrāverimus frūstrāverāmus frūstrāvissēmus frūstrāverimus
II. plur. frūstrāvistis frūstrāveritis frūstrāverātis frūstrāvissētis frūstrāveritis
III. plur. frūstrāvērunt frūstrāverint frūstrāverant frūstrāvissent frūstrāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
frūstrāre frūstrāvisse frūstrātūrum,
-am, -um esse
frūstrāns   frūstrātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
frūstrārī frūstrātum,
-am, -um esse
frūstrātum īrī   frūstrātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
frūstrandī frūstrandus, -a, -um frūstrātum frūstrātū

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Loci[+/-]

C. Nepos
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

class.

  1. Te ipsum frustraberis, si non me in eo principem posueris. Cornelius Nepos, XXIII, Hannibal.