elatura

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg elatura dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

ēlātūra[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
ēlātūra casus nominativus singularis · genus femininum participii ēlātūrus
ēlātūra casus vocativus singularis · genus femininum participii ēlātūrus
ēlātūra casus nominativus pluralis · genus neutrum participii ēlātūrus
ēlātūra casus accusativus pluralis · genus neutrum participii ēlātūrus
ēlātūra casus vocativus pluralis · genus neutrum participii ēlātūrus
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /eːlaːˈtuːra/(classice)
Syllabificatio phonetica: ē·lā·tū·ra — morphologica: e-lat-ur-a

ēlātūrā[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
ēlātūrā casus ablativus singularis · genus femininum participii ēlātūrus
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /eːlaːˈtuːraː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ē·lā·tū·rā — morphologica: e-lat-ur-a
Usus[+/-]
Latinitas humanistica

saec. XV.

  • Hoc quoque non duco transeundum quod Hebreorum pro salute captorum consolator deus erexerat Mardocheum. Nam Hester ad regnum exoptata Ebrea, suum populum salvatura, Mardocheum avunculum elatura, Aman quoque prostratura, obtemperat. —De aetatibus mundi et hominis Fabii Planciadis (1388-1464). IX.