destitutus
Latine[+/-]
Appellatio pronuntiatusque[+/-]
API: /deːstiˈtuːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dē·sti·tū·tus — morphologica: de-stitut-us
Notatio[+/-]
Participium[+/-]
| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| dēstitūtus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | dēstituō |
Declinatio[+/-]
| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | dēstitūtus | dēstitūta | dēstitūtum | nom. | dēstitūtī | dēstitūtae | dēstitūta |
| gen. | dēstitūtī | dēstitūtae | dēstitūtī | gen. | dēstitūtōrum | dēstitūtārum | dēstitūtōrum |
| dat. | dēstitūtō | dēstitūtae | dēstitūtō | dat. | dēstitūtīs | dēstitūtīs | dēstitūtīs |
| acc. | dēstitūtum | dēstitūtam | dēstitūtum | acc. | dēstitūtōs | dēstitūtās | dēstitūta |
| abl. | dēstitūtō | dēstitūtā | dēstitūtō | abl. | dēstitūtīs | dēstitūtīs | dēstitūtīs |
| voc. | dēstitūte | dēstitūta | dēstitūtum | voc. | dēstitūtī | dēstitūtae | dēstitūta |