deserturus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /deːserˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: dē·ser·tū·rus — morphologica: de-sert-ur-us

Notatio[+/-]

Latine: dēserō

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
dēsertūrus
futurum activa participium­ nominativo dēserō (dēserere)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. dēsertūrus dēsertūra dēsertūrum nom. dēsertūrī dēsertūrae dēsertūra
gen. dēsertūrī dēsertūrae dēsertūrī gen. dēsertūrōrum dēsertūrārum dēsertūrōrum
dat. dēsertūrō dēsertūrae dēsertūrō dat. dēsertūrīs dēsertūrīs dēsertūrīs
acc. dēsertūrum dēsertūram dēsertūrum acc. dēsertūrōs dēsertūrās dēsertūra
abl. dēsertūrō dēsertūrā dēsertūrō abl. dēsertūrīs dēsertūrīs dēsertūrīs
voc. dēsertūre dēsertūra dēsertūrum voc. dēsertūrī dēsertūrae dēsertūra