deserturus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /deːserˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dē·ser·tū·rus — morphologica: de-sert-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| dēsertūrus | — |
futurum | activa | participium | nominativo | dēserō (dēserere) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | dēsertūrus | dēsertūra | dēsertūrum | nom. | dēsertūrī | dēsertūrae | dēsertūra |
| gen. | dēsertūrī | dēsertūrae | dēsertūrī | gen. | dēsertūrōrum | dēsertūrārum | dēsertūrōrum |
| dat. | dēsertūrō | dēsertūrae | dēsertūrō | dat. | dēsertūrīs | dēsertūrīs | dēsertūrīs |
| acc. | dēsertūrum | dēsertūram | dēsertūrum | acc. | dēsertūrōs | dēsertūrās | dēsertūra |
| abl. | dēsertūrō | dēsertūrā | dēsertūrō | abl. | dēsertūrīs | dēsertūrīs | dēsertūrīs |
| voc. | dēsertūre | dēsertūra | dēsertūrum | voc. | dēsertūrī | dēsertūrae | dēsertūra |