commuto

Latine

Appellatio

API: /komˈmuːtoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: com·mū·tō — morphologica: com-mut-o

Notatio

← Latine: com- + mūtō

Verbum transitivum

commūt|ō, -āre, -āvī, -ātum

1. In aliam formam vel faciem vertere.
2. Aliud pro alio substituere.

Coniugatio

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
commūt-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	commūtō	commūtem		commūtābam	commūtārem	commūtābō
II. sing.	commūtās	commūtēs	commūtā!	commūtābās	commūtārēs	commūtābis	commūtātō!
III. sing.	commūtat	commūtet		commūtābat	commūtāret	commūtābit	commūtātō!
I. plur.	commūtāmus	commūtēmus		commūtābāmus	commūtārēmus	commūtābimus
II. plur.	commūtātis	commūtētis	commūtāte!	commūtābātis	commūtārētis	commūtābitis	commūtātōte!
III. plur.	commūtant	commūtent		commūtābant	commūtārent	commūtābunt	commūtantō!
Thema	Vox passiva
commūt-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	commūtor	commūter		commūtābar	commūtārer	commūtābor
II. sing.	commūtāris	commūtēris	commūtāre!	commūtābāris	commūtārēris	commūtāberis	commūtātor!
III. sing.	commūtātur	commūtētur		commūtābātur	commūtārētur	commūtābitur	commūtātor!
I. plur.	commūtāmur	commūtēmur		commūtābāmur	commūtārēmur	commūtābimur
II. plur.	commūtāminī	commūtēminī	commūtāminī!	commūtābāminī	commūtārēminī	commūtābiminī	—
III. plur.	commūtantur	commūtentur		commūtābantur	commūtārentur	commūtābuntur	commūtantor!

Thema	Vox activa
commūtāv-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	commūtāvī	commūtāverim	commūtāveram	commūtāvissem	commūtāverō
II. sing.	commūtāvistī	commūtāveris	commūtāverās	commūtāvissēs	commūtāveris
III. sing.	commūtāvit	commūtāverit	commūtāverat	commūtāvisset	commūtāverit
I. plur.	commūtāvimus	commūtāverimus	commūtāverāmus	commūtāvissēmus	commūtāverimus
II. plur.	commūtāvistis	commūtāveritis	commūtāverātis	commūtāvissētis	commūtāveritis
III. plur.	commūtāvērunt	commūtāverint	commūtāverant	commūtāvissent	commūtāverint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	commūtāre	commūtāvisse	commūtātūrum, -am, -um esse	commūtāns		commūtātūrus, -a, -um­
Vox passiva	commūtārī	commūtātum, -am, -um esse	commūtātum īrī		commūtātus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
commūtandī		commūtandus, -a, -um			commūtātum	commūtātū

Dictiones collatae

• mūtō, mūtāre

Composita

• dēmūtō, dēmūtāre
• ēmūtō, ēmūtāre
• immūtō, immūtāre
• intermūtō, intermūtāre
• permūtō, permūtāre
• submūtō, submūtāre, summūtō, summūtāre
• transmūtō, transmūtāre

Collocationes

• tempora in horas commutantur
• fidem suam pecunia commutare

Dictiones derivatae

• commūtābilis, commūtābiliter
• commūtātiō
• commūtātīvus
• commūtātus, commūtātē
• commūtātus, commūtātūs

Translationes

In aliam formam vel faciem vertere	dilatare ▼

In aliam formam vel faciem vertere	collabi ▲

Anglice: alter (en), modify (en), transform (en) Germanice: umwandeln (de), verändern (de)

Aliud pro alio substituere	dilatare ▼

Aliud pro alio substituere	collabi ▲

Anglice: exchange (en), interchange (en), substitute (en), replace (en) Germanice: austauschen (de), auswechseln (de), vertauschen (de), umtauschen (de)

Discretiva

commuto dictio est in variis linguis:

Formae affines

Italice

commuto

Proprietates grammaticales

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus	Verbum
commuto	prima singularis	praesens	activa	indicativus	commutare

Appellatio

API: /komˈmuto/

(classice)

Syllabificatio phonetica: com·mu·to — morphologica: com-mut-o