ambitus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /amˈbiːtus/

(classice)

Notatio

← Latine: ambiō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus	Verbum
ambītus	—	perfectum	passiva	participium	ambiō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	ambītus	ambīta	ambītum	nom.	ambītī	ambītae	ambīta
gen.	ambītī	ambītae	ambītī	gen.	ambītōrum	ambītārum	ambītōrum
dat.	ambītō	ambītae	ambītō	dat.	ambītīs	ambītīs	ambītīs
acc.	ambītum	ambītam	ambītum	acc.	ambītōs	ambītās	ambīta
abl.	ambītō	ambītā	ambītō	abl.	ambītīs	ambītīs	ambītīs
voc.	ambīte	ambīta	ambītum	voc.	ambītī	ambītae	ambīta

Nomen substantivum

ambīt|us, -ūs masc.

1. √ Circuitus.

Declinatio

m.	sing.	plur.
nom.	ambītus	ambītūs	I
gen.	ambītūs	ambītuum	II
dat.	ambītuī	ambītibus	III
acc.	ambītum	ambītūs	IV
abl.	ambītū	ambītibus	VI
voc.	ambītus	ambītūs	V

Translationes

Circuitus

• Anglice: circuit (en), orbit (en)

• Germanice: Umgang (de) m, Umlauf (de) m