veneno

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

venēnō[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /weˈneːnoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ve·nē·nō — morphologica: venen-o

Verbum transitivum[+/-]

venēn|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. Veneno corrumpere.
  2. Colore tingere.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
venēn- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. venēnō venēnem   venēnābam venēnārem venēnābō  
II. sing. venēnās venēnēs venēnā! venēnābās venēnārēs venēnābis venēnātō!
III. sing. venēnat venēnet   venēnābat venēnāret venēnābit venēnātō!
I. plur. venēnāmus venēnēmus   venēnābāmus venēnārēmus venēnābimus  
II. plur. venēnātis venēnētis venēnāte! venēnābātis venēnārētis venēnābitis venēnātōte!
III. plur. venēnant venēnent   venēnābant venēnārent venēnābunt venēnantō!
Thema Vox passiva
venēn- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. venēnor venēner   venēnābar venēnārer venēnābor  
II. sing. venēnāris venēnēris venēnāre! venēnābāris venēnārēris venēnāberis venēnātor!
III. sing. venēnātur venēnētur   venēnābātur venēnārētur venēnābitur venēnātor!
I. plur. venēnāmur venēnēmur   venēnābāmur venēnārēmur venēnābimur  
II. plur. venēnāminī venēnēminī venēnāminī! venēnābāminī venēnārēminī venēnābiminī
III. plur. venēnantur venēnentur   venēnābantur venēnārentur venēnābuntur venēnantor!
Thema Vox activa
venēnāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. venēnāvī venēnāverim venēnāveram venēnāvissem venēnāverō
II. sing. venēnāvistī venēnāveris venēnāverās venēnāvissēs venēnāveris
III. sing. venēnāvit venēnāverit venēnāverat venēnāvisset venēnāverit
I. plur. venēnāvimus venēnāverimus venēnāverāmus venēnāvissēmus venēnāverimus
II. plur. venēnāvistis venēnāveritis venēnāverātis venēnāvissētis venēnāveritis
III. plur. venēnāvērunt venēnāverint venēnāverant venēnāvissent venēnāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
venēnāre venēnāvisse venēnātūrum,
-am, -um esse
venēnāns   venēnātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
venēnārī venēnātum,
-am, -um esse
venēnātum īrī   venēnātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
venēnandī venēnandus, -a, -um venēnātum venēnātū

Translationes[+/-]

Veneno corrumperedilatare ▼
Veneno corrumperecollabi ▲
Colore tingeredilatare ▼
Colore tingerecollabi ▲

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg veneno dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
venēnō casus dativus singularis substantivi venēnum
venēnō casus ablativus singularis substantivi venēnum
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /weˈneːnoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ve·nē·nō — morphologica: venen-o

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 934 — “VĔNĒNO, as, āvi, ātum, are, a. 1. (venenum)”
  2. Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. III, p. 556 — “vĕnēno, āvī, ātum, 1. v. a. [venenum]”
  3. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — venēno, āvī, ātum, āre (venenum) (tom. 2, p. 3398)
  4. Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)venenare
  5. Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)veneno