Jump to content

netus

E Victionario

nētus

[+/-]

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /ˈneːtus/(classice)
Syllabificatio phonetica: nē·tus — morphologica: net-us

Notatio

[+/-]
Latine: neō (nēre)

Participium

[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
nētus
perfectum passiva participium­ nominativo neō (nēre)

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. nētus nēta nētum nom. nētī nētae nēta
gen. nētī nētae nētī gen. nētōrum nētārum nētōrum
dat. nētō nētae nētō dat. nētīs nētīs nētīs
acc. nētum nētam nētum acc. nētōs nētās nēta
abl. nētō nētā nētō abl. nētīs nētīs nētīs
voc. nēte nēta nētum voc. nētī nētae nēta

Translationes

[+/-]

Nomen substantivum

[+/-]

nēt|us, -ūs masc. [1][2][3][4]

  1. Res neta.

Declinatio

[+/-]
m. sing. plur.
nom. nētus nētūs I
gen. nētūs nētuum II
dat. nētuī nētibus III
acc. nētum nētūs IV
abl. nētū nētibus VI
voc. nētus nētūs V

Dictiones collatae

[+/-]
Synonyma

Translationes

[+/-]

Discretiva

netus dictio est in variis linguis:

Formae affines

[+/-]

nētūs

[+/-]
Proprietates grammaticales
[+/-]
Forma Modus flexurae originis
nētūs casus genitivus singularis substantivi nētus
nētūs casus nominativus pluralis substantivi nētus
nētūs casus accusativus pluralis substantivi nētus
nētūs casus vocativus pluralis substantivi nētus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /ˈneːtuːs/(classice)
Syllabificatio phonetica: nē·tūs — morphologica: net-us

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 364 — “NĒTUS, us, m. 4. (neo)”
  2. Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II, p. 558 — “2. nētus, ūs, m. [neo]”
  3. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — nētus, ūs, m. (neo) (tom. 2, p. 1150)
  4. Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)netus