natatura

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

natātūra[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /nataːˈtuːra/(classice)
Syllabificatio phonetica: na·tā·tū·ra — morphologica: natat-ur-a

Notatio[+/-]

Latine: natō (natāre)

Nomen substantivum[+/-]

natātūr|a, -ae fem. [1][2]

  1. Locus natationis [1]

Declinatio[+/-]

f. sing. plur.
nom. natātūra natātūrae I
gen. natātūrae natātūrārum II
dat. natātūrae natātūrīs III
acc. natātūram natātūrās IV
abl. natātūrā natātūrīs VI
voc. natātūra natātūrae V

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

Translationes[+/-]

Locus natationisdilatare ▼
Locus natationiscollabi ▲

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg natatura dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

natātūra[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
natātūra casus nominativus singularis · genus femininum participii natātūrus
natātūra casus vocativus singularis · genus femininum participii natātūrus
natātūra casus nominativus pluralis · genus neutrum participii natātūrus
natātūra casus accusativus pluralis · genus neutrum participii natātūrus
natātūra casus vocativus pluralis · genus neutrum participii natātūrus
natātūra casus vocativus singularis substantivi natātūra
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /nataːˈtuːra/(classice)
Syllabificatio phonetica: na·tā·tū·ra — morphologica: natat-ur-a

natātūrā[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
natātūrā casus ablativus singularis · genus femininum participii natātūrus
natātūrā casus ablativus singularis substantivi natātūra
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /nataːˈtuːraː/(classice)
Syllabificatio phonetica: na·tā·tū·rā — morphologica: natat-ur-a

Fontes

  1. 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 335 — “NĂTĀTŪRA, æ, f. 1.”
  2. 2.0 2.1 Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II, p. 543 — “NATATURA, æ, f. [nato]”