Appellatio pronuntiatusque [ +/- ] Syllabificatio phonetica: na·tā·tū·ra — morphologica: natat-ur-a← Latine : natō natāre natātūr |a, -ae fem. [ 1] [ 2]
Locus natationis [ 1]
Synonyma
Locus natationis dilatare ▼
Locus natationis collabi ▲
Discretiva
natatura dictio est in variis linguis:
Proprietates grammaticales [ +/- ]
Forma
Modus flexurae
originis
natātūra
casus nominativus singularis · genus femininum
participii natātūrus
natātūra
casus vocativus singularis · genus femininum
participii natātūrus
natātūra
casus nominativus pluralis · genus neutrum
participii natātūrus
natātūra
casus accusativus pluralis · genus neutrum
participii natātūrus
natātūra
casus vocativus pluralis · genus neutrum
participii natātūrus
natātūra
casus vocativus singularis
substantivi natātūra
Appellatio pronuntiatusque [ +/- ] Syllabificatio phonetica: na·tā·tū·ra — morphologica: natat-ur-aProprietates grammaticales [ +/- ]
Forma
Modus flexurae
originis
natātūrā
casus ablativus singularis · genus femininum
participii natātūrus
natātūrā
casus ablativus singularis
substantivi natātūra
Appellatio pronuntiatusque [ +/- ] Syllabificatio phonetica: na·tā·tū·rā — morphologica: natat-ur-aFontes
↑ 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III , p. 335 — “NĂTĀTŪRA, æ, f. 1.”
↑ 2.0 2.1 Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II , p. 543 — “NATATURA, æ, f. [nato]”
