mutatus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /muːˈtaːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: mū·tā·tus — morphologica: mutat-us

Notatio

← Latine: mūtō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
mūtātus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	mūtō (mūtāre)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	mūtātus	mūtāta	mūtātum	nom.	mūtātī	mūtātae	mūtāta
gen.	mūtātī	mūtātae	mūtātī	gen.	mūtātōrum	mūtātārum	mūtātōrum
dat.	mūtātō	mūtātae	mūtātō	dat.	mūtātīs	mūtātīs	mūtātīs
acc.	mūtātum	mūtātam	mūtātum	acc.	mūtātōs	mūtātās	mūtāta
abl.	mūtātō	mūtātā	mūtātō	abl.	mūtātīs	mūtātīs	mūtātīs
voc.	mūtāte	mūtāta	mūtātum	voc.	mūtātī	mūtātae	mūtāta

Translationes

Participium

• Anglice: altered (en), changed (en)

• Germanice: verändert (de), mutiert (de)

Nomen substantivum

mūtāt|us, -ūs masc.

1. Actus mutandi, conversio.

Declinatio

m.	sing.	plur.
nom.	mūtātus	mūtātūs	I
gen.	mūtātūs	mūtātuum	II
dat.	mūtātuī	mūtātibus	III
acc.	mūtātum	mūtātūs	IV
abl.	mūtātū	mūtātibus	VI
voc.	mūtātus	mūtātūs	V

Dictiones collatae

Synonyma

• mūtātiō

Translationes

Actus mutandi, conversio

• Anglice: change (en), mutation (en)
• Esperantice: mutacio (eo)

• Germanice: Veränderung (de) f; Mutation (de) f

Formae affines

Latine

mūtātūs

Proprietates grammaticales

Forma	Modus flexurae	originis
mūtātūs	casus genitivus singularis	substantivi mūtātus
mūtātūs	casus nominativus pluralis	substantivi mūtātus
mūtātūs	casus accusativus pluralis	substantivi mūtātus
mūtātūs	casus vocativus pluralis	substantivi mūtātus

Appellatio pronuntiatusque

API: /muːˈtaːtuːs/

(classice)

Syllabificatio phonetica: mū·tā·tūs — morphologica: mutat-us