mutatus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /muːˈtaːtus/(classice)
Syllabificatio phonetica: mū·tā·tus — morphologica: mutat-us

Notatio[+/-]

Latine: mūtō

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
mūtātus
perfectum passiva participium­ nominativo mūtō (mūtāre)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. mūtātus mūtāta mūtātum nom. mūtātī mūtātae mūtāta
gen. mūtātī mūtātae mūtātī gen. mūtātōrum mūtātārum mūtātōrum
dat. mūtātō mūtātae mūtātō dat. mūtātīs mūtātīs mūtātīs
acc. mūtātum mūtātam mūtātum acc. mūtātōs mūtātās mūtāta
abl. mūtātō mūtātā mūtātō abl. mūtātīs mūtātīs mūtātīs
voc. mūtāte mūtāta mūtātum voc. mūtātī mūtātae mūtāta

Translationes[+/-]

Nomen substantivum[+/-]

mūtāt|us, -ūs masc.

  1. Actus mutandi, conversio.

Declinatio[+/-]

m. sing. plur.
nom. mūtātus mūtātūs I
gen. mūtātūs mūtātuum II
dat. mūtātuī mūtātibus III
acc. mūtātum mūtātūs IV
abl. mūtātū mūtātibus VI
voc. mūtātus mūtātūs V

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

Translationes[+/-]

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

mūtātūs[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
mūtātūs casus genitivus singularis substantivi mūtātus
mūtātūs casus nominativus pluralis substantivi mūtātus
mūtātūs casus accusativus pluralis substantivi mūtātus
mūtātūs casus vocativus pluralis substantivi mūtātus
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /muːˈtaːtuːs/(classice)
Syllabificatio phonetica: mū·tā·tūs — morphologica: mutat-us