leto

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /ˈleːtoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: lē·tō — morphologica: let-o

Notatio[+/-]

Latine: lētum

Verbum transitivum[+/-]

lēt|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. Leto dare, interficere. [1]

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
lēt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. lētō lētem   lētābam lētārem lētābō  
II. sing. lētās lētēs lētā! lētābās lētārēs lētābis lētātō!
III. sing. lētat lētet   lētābat lētāret lētābit lētātō!
I. plur. lētāmus lētēmus   lētābāmus lētārēmus lētābimus  
II. plur. lētātis lētētis lētāte! lētābātis lētārētis lētābitis lētātōte!
III. plur. lētant lētent   lētābant lētārent lētābunt lētantō!
Thema Vox passiva
lēt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. lētor lēter   lētābar lētārer lētābor  
II. sing. lētāris lētēris lētāre! lētābāris lētārēris lētāberis lētātor!
III. sing. lētātur lētētur   lētābātur lētārētur lētābitur lētātor!
I. plur. lētāmur lētēmur   lētābāmur lētārēmur lētābimur  
II. plur. lētāminī lētēminī lētāminī! lētābāminī lētārēminī lētābiminī
III. plur. lētantur lētentur   lētābantur lētārentur lētābuntur lētantor!
Thema Vox activa
lētāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. lētāvī lētāverim lētāveram lētāvissem lētāverō
II. sing. lētāvistī lētāveris lētāverās lētāvissēs lētāveris
III. sing. lētāvit lētāverit lētāverat lētāvisset lētāverit
I. plur. lētāvimus lētāverimus lētāverāmus lētāvissēmus lētāverimus
II. plur. lētāvistis lētāveritis lētāverātis lētāvissētis lētāveritis
III. plur. lētāvērunt lētāverint lētāverant lētāvissent lētāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
lētāre lētāvisse lētātūrum,
-am, -um esse
lētāns   lētātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
lētārī lētātum,
-am, -um esse
lētātum īrī   lētātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
lētandī lētandus, -a, -um lētātum lētātū

Dictiones collatae[+/-]

Dictiones derivatae[+/-]

Composita

Translationes[+/-]

Discretiva

Trisambig poseidon.jpg leto dictio est in variis linguis:

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

lētō[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
lētō casus dativus singularis substantivi lētum
lētō casus ablativus singularis substantivi lētum

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /ˈleːtoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: lē·tō — morphologica: let-o

Slovene[+/-]

leto[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
leto casus nominativus singularis substantivi leto
leto casus accusativus singularis substantivi leto

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: [ˈleːtɔ](classice)
Syllabificatio phonetica: le·to — morphologica: let-o

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 63 — “LĒTO vel letho, as, āvi, ātum, are, a. 1. (letum)”
  2. Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II, p. 355 — “lēto (letho), āvī, ātum, 1. v. a. [letum]”
  3. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — lēto, āvī, ātum, āre (letum) (tom. 2, p. 0622)
  4. Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)letare
  5. Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)leto