excavo

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /ˈekskawoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: ex·ca·vō — morphologica: ex-cav-o

Notatio[+/-]

Latine: ex- + Latine: cavō

Verbum transitivum[+/-]

excav|ō, -āre, -āvī, -ātum

  1. Cavum facere, effodere.
  2. (Obscena metaphora) pedicare.

Coniugatio[+/-]

Verbum finitum

Thema Vox activa
excav- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. excavō excavem   excavābam excavārem excavābō  
II. sing. excavās excavēs excavā! excavābās excavārēs excavābis excavātō!
III. sing. excavat excavet   excavābat excavāret excavābit excavātō!
I. plur. excavāmus excavēmus   excavābāmus excavārēmus excavābimus  
II. plur. excavātis excavētis excavāte! excavābātis excavārētis excavābitis excavātōte!
III. plur. excavant excavent   excavābant excavārent excavābunt excavantō!­
Thema Vox passiva
excav- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. excavor excaver   excavābar excavārer excavābor  
II. sing. excavāris excavēris excavāre! excavābāris excavārēris excavāberis excavātor!
III. sing. excavātur excavētur   excavābātur excavārētur excavābitur excavātor!
I. plur. excavāmur excavēmur   excavābāmur excavārēmur excavābimur  
II. plur. excavāminī excavēminī excavāminī! excavābāminī excavārēminī excavābiminī
III. plur. excavantur excaventur   excavābantur excavārentur excavābuntur excavantor!
Thema Vox activa
excavāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. excavāvī excavāverim excavāveram excavāvissem excavāverō
II. sing. excavāvistī excavāveris excavāverās excavāvissēs excavāveris
III. sing. excavāvit excavāverit excavāverat excavāvisset excavāverit
I. plur. excavāvimus excavāverimus excavāverāmus excavāvissēmus excavāverimus
II. plur. excavāvistis excavāveritis excavāverātis excavāvissētis excavāveritis
III. plur. excavāvērunt excavāverint excavāverant excavāvissent excavāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
excavāre excavāvisse excavātūrum,
-am, -um esse
excavāns   excavātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
excavārī excavātum,
-am, -um esse
excavātum īrī   excavātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
excavandī excavandus, -a, -um excavātum excavātū

Dictiones collatae[+/-]

Composita

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]