emovens
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /ˈeːmoweːns/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ē·mo·vēns — morphologica: e-mov-ens
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|
| ēmovēns | — |
praesens | activa | participium | ēmoveō |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | ēmovēns | ēmovēns | ēmovēns | nom. | ēmoventēs | ēmoventēs | ēmoventia |
| gen. | ēmoventis | ēmoventis | ēmoventis | gen. | ēmoventium | ēmoventium | ēmoventium |
| dat. | ēmoventī | ēmoventī | ēmoventī | dat. | ēmoventibus | ēmoventibus | ēmoventibus |
| acc. | ēmoventem | ēmoventem | ēmovēns | acc. | ēmoventēs ēmoventīs |
ēmoventēs ēmoventīs |
ēmoventia |
| abl. | ēmovente ēmoventī |
ēmovente ēmoventī |
ēmovente ēmoventī |
abl. | ēmoventibus | ēmoventibus | ēmoventibus |
| voc. | ēmovēns | ēmovēns | ēmovēns | voc. | ēmoventēs | ēmoventēs | ēmoventia |