deletus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /deːˈleːtus/(classice)
Syllabificatio phonetica: dē·lē·tus — morphologica: delet-us

Notatio[+/-]

Latine: dēleō

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
dēlētus
perfectum passiva participium­ nominativo dēleō

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. dēlētus dēlēta dēlētum nom. dēlētī dēlētae dēlēta
gen. dēlētī dēlētae dēlētī gen. dēlētōrum dēlētārum dēlētōrum
dat. dēlētō dēlētae dēlētō dat. dēlētīs dēlētīs dēlētīs
acc. dēlētum dēlētam dēlētum acc. dēlētōs dēlētās dēlēta
abl. dēlētō dēlētā dēlētō abl. dēlētīs dēlētīs dēlētīs
voc. dēlēte dēlēta dēlētum voc. dēlētī dēlētae dēlēta

Translationes[+/-]

Nomen substantivum[+/-]

dēlēt|us, -ūs masc.

  1. Delendi actus, extinctio.

Declinatio[+/-]

m. sing. plur.
nom. dēlētus dēlētūs I
gen. dēlētūs dēlētuum II
dat. dēlētuī dēlētibus III
acc. dēlētum dēlētūs IV
abl. dēlētū dēlētibus VI
voc. dēlētus dēlētūs V

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

Translationes[+/-]

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

dēlētūs[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
dēlētūs casus genitivus singularis substantivi dēlētus
dēlētūs casus nominativus pluralis substantivi dēlētus
dēlētūs casus accusativus pluralis substantivi dēlētus
dēlētūs casus vocativus pluralis substantivi dēlētus
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /deːˈleːtuːs/(classice)
Syllabificatio phonetica: dē·lē·tūs — morphologica: delet-us