deletus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /deːˈleːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·lē·tus — morphologica: delet-us

Notatio

← Latine: dēleō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
dēlētus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	dēleō (dēlēre)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	dēlētus	dēlēta	dēlētum	nom.	dēlētī	dēlētae	dēlēta
gen.	dēlētī	dēlētae	dēlētī	gen.	dēlētōrum	dēlētārum	dēlētōrum
dat.	dēlētō	dēlētae	dēlētō	dat.	dēlētīs	dēlētīs	dēlētīs
acc.	dēlētum	dēlētam	dēlētum	acc.	dēlētōs	dēlētās	dēlēta
abl.	dēlētō	dēlētā	dēlētō	abl.	dēlētīs	dēlētīs	dēlētīs
voc.	dēlēte	dēlēta	dēlētum	voc.	dēlētī	dēlētae	dēlēta

Translationes

Participium	dilatare ▼

Participium	collabi ▲

Anglice: destroyed (en), terminated (en) Germanice: vernichtet (de), ausgelöscht (de), getilgt (de)

Nomen substantivum

dēlēt|us, -ūs masc.

1. Delendi actus, extinctio.

Declinatio

m.	sing.	plur.
nom.	dēlētus	dēlētūs	I
gen.	dēlētūs	dēlētuum	II
dat.	dēlētuī	dēlētibus	III
acc.	dēlētum	dēlētūs	IV
abl.	dēlētū	dēlētibus	VI
voc.	dēlētus	dēlētūs	V

Dictiones collatae

Synonyma

• dēlētiō

Translationes

Delendi actus, extinctio	dilatare ▼

Delendi actus, extinctio	collabi ▲

Anglice: destruction (en), termination (en) Germanice: Vernichtung (de) f, Auslöschung (de) f, Tilgung (de) f

Formae affines

Latine

dēlētūs

Proprietates grammaticales

Forma	Modus flexurae	originis
dēlētūs	casus genitivus singularis	substantivi dēlētus
dēlētūs	casus nominativus pluralis	substantivi dēlētus
dēlētūs	casus accusativus pluralis	substantivi dēlētus
dēlētūs	casus vocativus pluralis	substantivi dēlētus

Appellatio pronuntiatusque

API: /deːˈleːtuːs/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·lē·tūs — morphologica: delet-us

Loci

M. Tullius Cicero -106…-43

antiq.

class.

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

XIII

XIV

XV

XVI

XVII

XVIII

XIX

XX

XXI

Latinitas Romana

class.  (44/43 a.C.n.)

• Itaque cum multa praeclara maiorum, tum quod optime constituti iuris civilis summo semper in honore fuit cognitio atque interpretatio; quam quidem ante hanc confusionem temporum in possessione sua principes retinuerunt, nunc, ut honores, ut omnes dignitatis gradus, sic huius scientiae splendor  deletus  est, idque eo indignius, quod eo tempore hoc contigit, cum is esset, qui omnes superiores, quibus honore par esset, scientia facile vicisset. —De officiis Ciceronis