verum

Latine

Notatio

← vērus.

Adverbium

vērum

1. In veritate.

Vide etiam

• vērō

Discretiva

verum dictio est in variis linguis:

Formae affines

Latine

Proprietates grammaticales

• vērum — cāsus genetīvus plūrālis vōcis vēr
• vērum — cāsus accūsātīvus singulāris genus masculīnum vōcis vērus
• vērum — cāsus nōminātīvus singulāris genus neutrum vōcis vērus
• vērum — cāsus accūsātīvus singulāris genus neutrum vōcis vērus
• vērum — cāsus vocātīvus singulāris genus neutrum vōcis vērus

Islandice

Proprietates grammaticales

• verum — cāsus datīvus plūrālis vōcis vera