usualis
Notatio
[+/-]- ← usus
Nomen adiectivum
[+/-]ūsuāl|is, -is, -e
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | ūsuālis | ūsuālis | ūsuāle | nom. | ūsuālēs | ūsuālēs | ūsuālia |
| gen. | ūsuālis | ūsuālis | ūsuālis | gen. | ūsuālium | ūsuālium | ūsuālium |
| dat. | ūsuālī | ūsuālī | ūsuālī | dat. | ūsuālibus | ūsuālibus | ūsuālibus |
| acc. | ūsuālem | ūsuālem | ūsuāle | acc. | ūsuālēs | ūsuālēs | ūsuālia |
| abl. | ūsuālī | ūsuālī | ūsuālī | abl. | ūsuālibus | ūsuālibus | ūsuālibus |
| voc. | ūsuālis | ūsuālis | ūsuāle | voc. | ūsuālēs | ūsuālēs | ūsuālia |
Dictiones derivatae
[+/-]- valor usualis
Translationes
[+/-]- (ad usum pertinens) Gebrauchs-