proprietas
Notatio
[+/-]- ← proprius
Nomen substantivum
[+/-]proprĭĕt|as, -ātis fem.
- √ Qualitas quae propria alicui rei est.
Declinatio
[+/-]| sing. | plur. | ||
|---|---|---|---|
| nom. | proprĭĕtas | proprĭĕtātēs | I |
| gen. | proprĭĕtātis | proprĭĕtātum | II |
| dat. | proprĭĕtātī | proprĭĕtātibus | III |
| acc. | proprĭĕtātem | proprĭĕtātēs | IV |
| abl. | proprĭĕtāte | proprĭĕtātibus | VI |
| voc. | proprĭĕtas | proprĭĕtātēs | V |
Translationes
[+/-]- ἰδιότης (idiotēs, fem.)
- propiedad fem.