administro

Latine

Notatio

← ad + ministro

Verbum transitivum

ădmĭnistr|ō, -āre, -āvī, -ātum

1. √ Ministrum esse ad aliquam rem.
2. Disponere, dirigere, magisterare.

Coniugatio

Radix praesens ădmĭnistr-
Praesens indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrō	ădmĭnistrāmus		I.	ădmĭnistror	ădmĭnistrāmur
II.	ădmĭnistrās	ădmĭnistrātis		II.	ădmĭnistrāris	ădmĭnistrāminī
III.	ădmĭnistrat	ădmĭnistrant		III.	ădmĭnistrātur	ădmĭnistrantur
Imperativus
act.	ădmĭnistrā	ădmĭnistrāte		pass.	ădmĭnistrāre	ădmĭnistrāminī
Imperativus futurus
II.	ădmĭnistrātō	ădmĭnistrātōte		II.	ădmĭnistrātor	—
III.	ădmĭnistrātō	ădmĭnistrantō		III.	ădmĭnistrātor	ădmĭnistrantor
Praesens subiunctivum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrem	ădmĭnistrēmus		I.	ădmĭnistrer	ădmĭnistrēmur
II.	ădmĭnistrēs	ădmĭnistrētis		II.	ădmĭnistrēris	ădmĭnistrēminī
III.	ădmĭnistret	ădmĭnistrent		III.	ădmĭnistrētur	ădmĭnistrentur
Imperfectum indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrābam	ădmĭnistrābāmus		I.	ădmĭnistrābar	ădmĭnistrābāmur
II.	ădmĭnistrābās	ădmĭnistrābātis		II.	ădmĭnistrābāris	ădmĭnistrābāminī
III.	ădmĭnistrābat	ădmĭnistrābant		III.	ădmĭnistrābātur	ădmĭnistrābantur
Imperfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrārem	ădmĭnistrārēmus		I.	ădmĭnistrārer	ădmĭnistrārēmur
II.	ădmĭnistrārēs	ădmĭnistrārētis		II.	ădmĭnistrārēris	ădmĭnistrārēminī
III.	ădmĭnistrāret	ădmĭnistrārent		III.	ădmĭnistrārētur	ădmĭnistrārentur
Futurum indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrābō	ădmĭnistrābimus		I.	ădmĭnistrābor	ădmĭnistrābimur
II.	ădmĭnistrābis	ădmĭnistrābitis		II.	ădmĭnistrāberis	ădmĭnistrābiminī
III.	ădmĭnistrābit	ădmĭnistrābunt		III.	ădmĭnistrābitur	ădmĭnistrābuntur

Radix perfecta ădmĭnistrāv-
Perfectum indicativum
act.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrāvī	ădmĭnistrāvimus
II.	ădmĭnistrāvistī	ădmĭnistrāvistis
III.	ădmĭnistrāvit	ădmĭnistrāvērunt
Perfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrāverim	ădmĭnistrāverīmus
II.	ădmĭnistrāverīs	ădmĭnistrāverītis
III.	ădmĭnistrāverit	ădmĭnistrāverint
Plusquam perfectum indicativum
act.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrāveram	ădmĭnistrāverāmus
II.	ădmĭnistrāverās	ădmĭnistrāverātis
III.	ădmĭnistrāverat	ădmĭnistrāverant
Plusquam perfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrāvissem	ădmĭnistrāvissēmus
II.	ădmĭnistrāvissēs	ădmĭnistrāvissētis
III.	ădmĭnistrāvisset	ădmĭnistrāvissent
Futurum perfectum
act.	sing.	plur.
I.	ădmĭnistrāverō	ădmĭnistrāverimus
II.	ădmĭnistrāveris	ădmĭnistrāveritis
III.	ădmĭnistrāverit	ădmĭnistrāverint

Infinitivi act. pass. praes. ădmĭnistrāre ădmĭnistrārī perf. ădmĭnistrāvisse

Participia praes. ădmĭnistrāns, -antis perf. ădmĭnistrātus, -a, -um fut. ădmĭnistrātūrus, -a, -um

Gerundia et supina subst. ădmĭnistrandum, -ī adiect. ădmĭnistrandus, -a, -um supina ădmĭnistrātum, ădmĭnistrātū