communis
Appearance
(Redirectum de Communis)
Formae aliae
[+/-]- † comoinis antiq. (S. C. de Bacch.)
Notatio
[+/-]Protindeuropaee *ko-moin-i-.
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]- API: /komˈmuː.nis/ (classice)
Nomen adiectivum
[+/-]commūn|is, -is, -e
- √ Haud proprius; qui ad omnes vel multos pertinet.
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | commūnis | commūnis | commūne | nom. | commūnēs | commūnēs | commūnia |
| gen. | commūnis | commūnis | commūnis | gen. | commūnium | commūnium | commūnium |
| dat. | commūnī | commūnī | commūnī | dat. | commūnibus | commūnibus | commūnibus |
| acc. | commūnem | commūnem | commūne | acc. | commūnēs | commūnēs | commūnia |
| abl. | commūnī | commūnī | commūnī | abl. | commūnibus | commūnibus | commūnibus |
| voc. | commūnis | commūnis | commūne | voc. | commūnēs | commūnēs | commūnia |
Dictiones collatae
[+/-]- commūniter (Adverbium)
Translationes
[+/-]- √ common
- √ allgemein , gemeinsam , öffentlich
- √ comun
- √ yleinen
- √ κοινός
- √ común
- √ comune
- √ comum