moguntinus
Latine[+/-]
Formae aliae[+/-]
Notatio[+/-]
Nomen adiectivum[+/-]
Moguntīn|us, -a, -um
- Mogontiaci vel ad Mogontiacum pertinens.
Declinatio[+/-]
| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | Moguntīnus | Moguntīna | Moguntīnum | nom. | Moguntīnī | Moguntīnae | Moguntīna |
| gen. | Moguntīnī | Moguntīnae | Moguntīnī | gen. | Moguntīnōrum | Moguntīnārum | Moguntīnōrum |
| dat. | Moguntīnō | Moguntīnae | Moguntīnō | dat. | Moguntīnīs | Moguntīnīs | Moguntīnīs |
| acc. | Moguntīnum | Moguntīnam | Moguntīnum | acc. | Moguntīnōs | Moguntīnās | Moguntīna |
| abl. | Moguntīnō | Moguntīnā | Moguntīnō | abl. | Moguntīnīs | Moguntīnīs | Moguntīnīs |
| voc. | Moguntīne | Moguntīna | Moguntīnum | voc. | Moguntīnī | Moguntīnae | Moguntīna |
Translationes[+/-]
- † Moguntine : archiepiscopus Moguntinus — the archbishop of Mainz